Galeriju var skatīt te.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
svētdiena, 2009. gada 15. marts
Antropoloģijas muzeja diena
Nostaigāti ap 15 km, 4,5 h pavadītas starp māla figūriņām, seniem galvaskausiem. Jūtos kā indiāņu vēstures grāmatā izgatavots herbārijs. Sēžu un gaidu Krišu Antropoloģijas muzeja pompozajā pagalmā zem milzu jumta, kuru balsta tikai viena kolonna, un prātoju, ko par to teiktu Normunds. Pēkšņi pamanu, ka no galvenās ejas ātri iznāk un atpakaļ ieiet Krišs. Metos skriešus, velku no muzeja ārā — izslāpusi, nogurusi, izkarsusi, neēdusi, lūdzu, ejam nu! Bet Krišs ir apskatījis tikai pusi indiāņu mākslas. Tiek panākta vienošanās, ka nāksim otru reizi, lai apskatītu otru ekspozīcijas daļu. Krišs stāvā sajūsmā, plāno uz neilgu laiku pieteikties darbā par zāļu sargu.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru