Odrijai jautāju, vai viņa atceras to, ka maza bija Meksikā un redzēja okeānu. Pelikāni arī bija, saku. Viņa piemiedz acis un caur asarām apsmaidas. Tad apsmejas. Rītdien Odrijas dzimšanas diena. Pirms gada lauzīju rokas, dedzināju svecītes Vecrīgas Magdalēnas katoļu baznīcā, gaidot, kad Odrija nāks pasaulē. Tagad viss ir mainījies, bet ar Meksikas tanti viņai joprojām ir savas īpašās attiecības.
Kad piebraucam apskatīt izstādes vietu Ķīpsalā, Odrija jau klanās miedziņā. Vēlāk, kad degustējam rītdienas svētku tortes paraugu Rubuļu pagalmā, viņa, viscaur apbērta ar kanēli, jau atkal smejas un bauda vispārēju atzinību.
Šobrīd izsūtu ielūgumus uz izstādes atklāšanu. Visi, kuri vēl kaut kāda iemesla dēļ tādu nav saņēmuši, vienalga ir laipni aicināti un mīļi gaidīti sestdien 15.00 Ķīpsalas bumbiera promenādē!
pirmdiena, 2009. gada 29. jūnijs
sestdiena, 2009. gada 27. jūnijs
Zemenes, ķirši, alus, aizsmakusi balss
Vakarnakt virtuvē nokliegta balss. Zemeņu nolobīti zobi. Pilnīga laime un Latvijas vasara. Drēgns.
Lielpilsētā
No paša rīta zvana telefons, neesmu pieradusi. Man šāda pārmaiņa trakoti izklaidē. Runājos ar dažādām sen nedzirdētām, bet tādēļ ne mazāk mīļām balsīm.
Ar mazu sētā sarautu rožu pušķīti dodos uz Kristofera izlaidumu, viņš izskatās pārsteigts. Tad uz Rosmi fotosesijas sakarā, tad uz biroju fotosesijas sakarā, tad ar ģimeni apspriežamies Vērmaņdārzā, tad atkal pie Artura un Zanes (teicami smalkas pusdienas, laba sabiedrība, daudz kaķu un ģimenes), pie Baibas Teteres (tā vietā, lai apskatītu manas izstādes bildes, ilgi un izjusti žēlojamies par dzīvi tālu no mīļotajiem), tad pie Ievas, kur, jāņusieru dalot, skaļi piediskutējām virtuvi līdz rīta gaismai.
piektdiena, 2009. gada 26. jūnijs
Rīgā!
Pēc divu dienu ilgas gozēšanās Briseles un Ģirta Salmgrieža saulītē, esmu ieradusies Rīgā.
Ēdu makaronus Eiropas Parlamenta ēdnīcā, dzēru baltvīnu rajona stūra bāriņā, apskatīju visas fotoizstādes, modes veikalus un žurnālu stendus. Acis pilnas jaunu iespaidu, esmu gatava nākamās nedēļas fotosesijai.
otrdiena, 2009. gada 23. jūnijs
Kankuna
Pilots saka, ka mēs lidošot uz Tihuanu. Tad atvainojas, un paziņo, ka uz Kankunu. Tad atkal apgalvo, ka ja viņam neaplaudēšot, tomēr uz Tihuanu. Visbeidzot nosēžamies džungļu ieskautā un pludmales smilšu noklātā pussalā. Esiet sveicināti Tihuanā! Izkāpju Kankunas lidostā.
Mani sagaida Evelīna, vakaru notērzējam.
Mani sagaida Evelīna, vakaru notērzējam.
Nākamajā dienā ar Evelīnu devāmies uz pludmalēm. Tas zili zilais ūdens bukletos ir nevis ļoti fotošopā pārsātināts, bet slikti nodrukāts! Elektrotirkīzzils okeāns ir redzams aiz katras Kankunas viesnīcas. Kad nonākam pludmalē, neticu savām acīm. Iebrienu un neticu, izbrienu un neticu. Kā tik zils uz šīs planētas vispār var kas būt? Kādā palapas restorānā pasūtam ceptu zivi un pavadām manas visskaistākās atvadas Meksikā. Avioreiss ir atlikts un tā nu mēs dzīvojamies pa pludmalēm līdz vakaram. Evelīnas mazā meita Amanda dejo ar oficiantiem, panāk, ka arfas spēlētājs viņai vienai spēlē putniņdeju un mēs trijatā esam pavadījušas brīnišķīgas dienas.
ceturtdiena, 2009. gada 18. jūnijs
Portfolio tapšana

Divas dienas strādāju pie Facetas modeļu portfolio tapšanas. Paralēli veicu kastingu veļas un peldkostīmu katalogam. Šeit īss vakardienas dienasgaitas konspekts, šodien viss notika pēc līdzīga scenārija, mainījās vien personāži un nodarbes.
14:00 tikšanās skaistumsalonā, ierodos pieņemt safrizētas un sagrimētas meitenes. No trim ir ieradušās divas. Vedinu doties fotografēties, viņas pastāv uz to, ka jāsagaida modeļu skolas direktore.
14:15 direktore ir ceļā
14:20 direktore ir pavisam netālu
14:45 direktore ierodas
15:00 iekāpjam aģentūras autobusā. Dodamies uz kādu vietu, kur esot ļoti interesanti fotografēties, bet uz mirkli iebraucam aģentūrā
15:20 mīcāmies pa aģentūru, apskatām, ko meitenes vilks, kādi būs aksesuāri, gaidām, kad mūs vedīs uz to smuko vietu, kur jābildējas
15:45 noskaidrojam, ka direktorei ir kaut kur tikšanās, viņa ātri aizskries, drīz būs atpakaļ. Mēs lai pagaidām aģentūrā
16:15 nolemjam, ka nav ko gaidīt un bildēsimies turpat aģentūras saimniecības iekšpagalmā
16:30 ieejam iekšpagalmā, paskatāmies, pasēžam
16:45-17:00 fotosesija (!!!)
17:00 pārtraucam. Karsti
17:30 gaidām, varbūt kāds mums atbrauks pakaļ
18:00 iesim un pabildēsimies tepat uz ielas
18:00-18:20 fotosesija (!!!)
18:30 ierodas šoferis
18:45 šoferis beidz ar visiem sasveicināties, gatavojas atvadīties, mazliet amzierējas ar sekretāri, atskaitās bosam, iet uz tualeti, padzerties, pa ceļam kādu satiek un aprunājas
18:45-47 sasniedzot 120km/h un šķērsojot kurstojumus bez piebremzēšanas, kur nu vēl apstāšanās saskaņā ar gaismas signāliem, sasniedzam manu māju
18:50 šoferis atvadās, tūliņ atgriezīsies, lai aizvestu mūs uz pludmali
19:15 garlaikojamies pie manas sētas. Tad ejam uz pludmali pašas saviem spēkiem
19:30 parādās šoferis un pārved mūs pāri upei, par kuru pārvērtusies mūsu iela lietus sezonas sakarā, ierodamies pludmalē
19:30-19:45 fotosesija (!!!)
19:45 nolemjam, ka esam ļoti izsalkušas, smagi strādājušas, dodamies ēst tako.
20:00 sākas lietus
trešdiena, 2009. gada 17. jūnijs
Ceļojuma plāns
Puertovajarta-Kankūna volaris.com.mx
22/06/2009 (nakšņoju pie Evelīnas Vikmanes)
| GDL (GDL) | 13:15 | CUN (CUN) | 16:00 |
23/06/2009 15:25 Cancun 24/06/2009 08:30 BRUSSEL Flight JAF 208 (Ls 144)
Briselē pāris naktis viesojos pie Ģirta Salmgrieža (viņš to varēs izturēt!)
Brisele-Rīga-Helsinki airbaltic.lv
25/06/2009 20:10 Brussels 23:30 RIGA (Ls 95)
25/06/2009 23:55 RIGA 01:05 Helsinki (!!!)
pirkt biļeti uz Helsinkiem ir par Ls 50 lētāk kā tajā pašā dienā tajā pašā reisā uz Rīgu.
otrdiena, 2009. gada 16. jūnijs
Līgošu kaut kur Briselē
No rīta ar kafijas tasi rokās atkal apmeklēju lēto aviokompāniju lapas un apstulbu — pēkšņi navigācija strādā un es ar pirmo rāvienu varu nopirkt biļeti no Kankunas līdz Briselei par Ls 144. Cik izmaksās ceļš līdz Kankunai un no Briseles? Izlidoju 23. jūnijā. Atpakaļbiļetes nav. Mans fotosesijas klients ir izvēlējies tīkamākās pludmales, kurās vēlas fotografēties, noīrējis lielu mašīnu (zina pat marku) un ir izplānojis katru dienu savās Ziemassvētku brīvdienās. Es joprojām nezinu, kā aizkļūt līdz Kankunai un nonākt no Briseles līdz Latvijai vēl šomēnes.
Sēžu uz terases un strādāju — gatavoju fotogrāfijas izstādei un katalogam, līdz mani pārtrauc lietus. Mākoņi pazuduši melnos un baltos mākoņos, vienā naktī uzziedējuši no sausuma letarģijas pamodušies koki. Manā dārzā kā tādas zaķa ausis spožas, tumšzaļas lapas ir saslējuši iepriekš vārguļojošie nezināmās izcelsmes augi. Zibeņo. Minūti nav elektrības. Tad atkal ir. Tad nav... Rītdien nopirksim strāvas nodrošinātāju datoriem.
pirmdiena, 2009. gada 15. jūnijs
Pak, pak
Vakars pienāca ar dusmu lēkmi uz visām pasaules aviolīnijām: "Idioti, idioti!" es, kliegdama un rokas vicinādama, skraidāju pa māju. Tas attiecas uz dārgajām aviosabiedrībām, tāpēc ka dārgas; uz KLM, tāpēc ka nelido uz Latviju, uz lētajiem čarteriem, tāpēc ka biļetes nav iespējams iegādāties internetā mājaslapu pilnīgi ārprātīgās navigācijas dēļ (itāļi, franči un vēl daži eiropieši pat nevīžā savas lapas iztulkot). Turklāt sazvanīju "Kondor" ofisu ASV, un viņi man atteicās komentēt, vai no Kankunas uz Frankfurti reisi nav atcelti gripas dēļ (visur lidojumu sarakstos tos var redzēt, bet pirkt un rezervēt nevar).
Un tad pēkšņi mūsu dižais koks sāka skanēt. Neticēju pati savām acīm: pirmais šīs lietus sezonas lietus. Ienesu datoru ar galdu no terases istabā, noskalojos dušā, gatavojos izstādei Rīgā.
svētdiena, 2009. gada 14. jūnijs
Vakars, kad skaistā kaimiņiene neatnāca ciemā
Skaistā kaimiņiene sestdien solījās nākt uz vakariņām. Bijām uz tirgu, nopirkām garneles, aknas, sieru — plānā bija galdā celt trīs dažādas kanapē maizītes. Ap astoņiem izliecos pa logu un pajautāju viņas dzīvokļa biedrenei radiniecei, kad tad abas būs klāt. Viņa neko par ciemos iešanu nezinot, un kaimiņienes pašas arī mājās nav. (Tajā brīdī kaķis mūsu dārzā nomedīja kaut ko lielu un pelēku, ko aizvilka aiz kaktusa.) Būs kaut kur ar huaniem aizdauzījusies. Sēdējām abi izcilas kanapē maizītes ēzdami, visādus plānus kaldami. Nemaz tik bieži tā nenotiek. Vakars bija ļoti izdevies.
sestdiena, 2009. gada 13. jūnijs
Meksikas draugi raksta latviski
Mana viešņa no Gvadalaharas raksta pateicības vēstuli par vakariņām, pieminot, ka vēlas turpināt iesākto sarunu par mājaslapas izveidi. Novērtēju Google tulkošanas iespējas.
Hi Eva un Chris: Ar cieņu ir patiešām ir godu un ir baudāmi ir zināms, jums, lai uzaicinātu mani šo ļoti garšīgas pusdienas viņa māja, ko es esmu ļoti pateicīgs, un es ceru, ka, lai būtu iespēja atgriezties uz zvanu, kad pienācis Gvadalaharā, patiešām many thanks par visu, On citai tēmai, Eva drīz doties uz savu valsti un, iespējams, līdz brīdim, kad viņa atgriešanās runāt par tēmu manu lapu, kas, es ceru, neaizmirstiet to. Tās komandu liels ķēriens un nosūta šo ziņojumu savā valodā, lai labāk izprast, ko jūs atkal, thank you. Dievs svētīt, es joprojām ir pakalpojumu jebkuram Post Yours Conchita Marquez Moctezuma
piektdiena, 2009. gada 12. jūnijs
Socializējamies
Šovakar uzņēmām viesos Zoe (18) un viņas puisi — inženieri un metālapstrādes uzņēmuma īpašnieku Viktoru (24). Visādi labi iztērzējāmies, pasēdējām uz terases. Jaunas vēsmas mūsu draugu lokā.
Kad devāmies viņus pavadīt līdz dārza vārtiem, satikām skaisto kaimiņieni. Vārds pa vārdam, arī viņa nāks ciemā. Jau sestdien.
Zivju tirgotājs ir atvēsis. Šodien mani apkalpoja viņa pārinieks. Tuncis bija pavisam, pavisam svaigs.
ceturtdiena, 2009. gada 11. jūnijs
Top žurnāls
Pirms divām nedēļām bija žurnāla nodošanas datums. Tad sekoja nedēļa, kurā viss ir jānodod līdz otrdienai. Tad izdevēji pazuda. Tad atkal parādījās, un termiņš bija pirmdiena. Tad otrdiena, bet nu stingri — līdz pusdienas laikam. Tagad izlēmām, ka pēdējās fotogrāfijas viņi var saņemt arī mañana.
Šodien mūs apciemoja kāds itāļu videooperators. Esot aizbraucis no dzimtās Milānas piepilsētas, jo ieradušies imigranti no Āfrikas. Viņi nerespektējot itāļus, zogot, laužot, plēšot, laupot. Aiz bailēm tikt nogalināts vai aplaupīts viņš esot pametis savu vientuļo māju kalna galā, aizvēris foto lietu veikalu un devies uz Meksiku. Tagad filmē kāzas restorānā, kam pieder viena galdiņa izmēra klints okeānā. Populāra vieta maltītēm divatā.
Aiz loga plosās džungļu nakts. Lido sikspārņi, uz mums no tumšākā dārza kakta skatās acis. Kāds dauzās pa terases jumtu, ka rīb vien.
Uz virtuves galda stāv pabieza čupiņa Meksikas peso — daļa mūsu pagājušajā mēnesī nopelnītā. Rītdien iešu tunci pirkt.
trešdiena, 2009. gada 10. jūnijs
Vakars pie baseina
Pēc darba dienas, kurā mēģinājām (cik nu vien varam) palīdzēt sagatavot žurnāla Maxwell pirmo numuru izdošanai, nolēmām pažvankāties pa baseinu.
Araseli jau kopā ar Klaudiju mirkst un mūs gaida. Pēc mirkļa izgaismotajā upē mums pievienojas arī Žizele — Araseli draudzene. Dažas minūtes iepriekš pametusi mīļoto Vladimiru. Klaudija izlikusi savu somas saturu uz galda, Araseli un Žizele to cilā, pārspriežot āžus un citus, kuri to vien grib kā to, lai viņus baro. Mums vispār tas neesot jāklausās. Klaudijas meita esot dabūjusi gripu un gandrīz nomirusi. Nu, ne jau īsti gripu, bet plaušu karsoni, un ne jau nomirusi, bet stipri sasirgusi. Tas varbūt tāpēc, ka viņa pīpē un dzer kā negudra, prāto Araseli.
Žizelei kāda draudzene esot parādījusi brīnummašīnīti, ar kuru braukā pa seju un iestiepj ādu. Pagaidām neesot vēl palīdzējis, un naudas nav (7000 peso=280 latu), lai, ilgtermiņā lietojot, to pārbaudītu. Labs sejas krems ir Klaudijas somā, izrādās tīrs kokoss. Žizelei patīk Klaudijas rokassprādze un vispār viss, kas ar dimantiem. Araseli klausās un klepo — pirmajās karstajās dienās pārspīlēts ar gaisa kondicionieri. Tā sēžam un apspriežam visādas muļķības un nopietnas receptes, līdz Mēness ierāpjas mākoņu mežģīnēs. Tad metam mieru, iesēžamies kaut kur pa virsu no Vladimira mājas steigšus iznestajām mantām un kopā ar Žizeli dodamies mājās.
Araseli jau kopā ar Klaudiju mirkst un mūs gaida. Pēc mirkļa izgaismotajā upē mums pievienojas arī Žizele — Araseli draudzene. Dažas minūtes iepriekš pametusi mīļoto Vladimiru. Klaudija izlikusi savu somas saturu uz galda, Araseli un Žizele to cilā, pārspriežot āžus un citus, kuri to vien grib kā to, lai viņus baro. Mums vispār tas neesot jāklausās. Klaudijas meita esot dabūjusi gripu un gandrīz nomirusi. Nu, ne jau īsti gripu, bet plaušu karsoni, un ne jau nomirusi, bet stipri sasirgusi. Tas varbūt tāpēc, ka viņa pīpē un dzer kā negudra, prāto Araseli.
Žizelei kāda draudzene esot parādījusi brīnummašīnīti, ar kuru braukā pa seju un iestiepj ādu. Pagaidām neesot vēl palīdzējis, un naudas nav (7000 peso=280 latu), lai, ilgtermiņā lietojot, to pārbaudītu. Labs sejas krems ir Klaudijas somā, izrādās tīrs kokoss. Žizelei patīk Klaudijas rokassprādze un vispār viss, kas ar dimantiem. Araseli klausās un klepo — pirmajās karstajās dienās pārspīlēts ar gaisa kondicionieri. Tā sēžam un apspriežam visādas muļķības un nopietnas receptes, līdz Mēness ierāpjas mākoņu mežģīnēs. Tad metam mieru, iesēžamies kaut kur pa virsu no Vladimira mājas steigšus iznestajām mantām un kopā ar Žizeli dodamies mājās.
otrdiena, 2009. gada 9. jūnijs
Kompensācija
Kompensēju savu bilžu trūkumu žurnālos un pēc lasītāju vēlēšanās publicēju to vairākas reizes. Lai Klūnijs uz pirmā vāka nobāl!Reklāma tiks publicēta jūlija žurnālā Maxwell (Džordžs Klūnijs rotāja jūnija numura vāku).
P.S. Tas augs tomēr ir banāns (Noe un Karmena ir mani liecinieki). No koka nokrita divi gatavi guayabas augļi. Negausīgie sikspārņi tos ir pa pusei apēduši.
pirmdiena, 2009. gada 8. jūnijs
Araseli man atvēra acis...
...un vakariņu laikā paziņoja, ka tie nav viss kaķi, kas vakaros brēc mūsu dārzā, bet gan oposumi. Un drīz vien mēs tos visi ieraudzījām, šustrījot gar kaimiņu žogu.
Sliktā ziņa — musu banāns neesot nekāds banāns. Nu, tas gan man šķiet pārspīlēti. Apkopēja — indiāne — saka, ka ir, bet Araseli saka, ka nav, turklāt nevar pateikt, kas tad tas ir!
Joprojām strādājam kā traki. Ir augļi. Šodien pieteicās pāris, kurš grib bildēties pliks un jautā, vai man nav iebildumu. Kas man par iebildumiem, viņi jau gatavojas būt pliki, nevis es.
Sliktā ziņa — musu banāns neesot nekāds banāns. Nu, tas gan man šķiet pārspīlēti. Apkopēja — indiāne — saka, ka ir, bet Araseli saka, ka nav, turklāt nevar pateikt, kas tad tas ir!
Joprojām strādājam kā traki. Ir augļi. Šodien pieteicās pāris, kurš grib bildēties pliks un jautā, vai man nav iebildumu. Kas man par iebildumiem, viņi jau gatavojas būt pliki, nevis es.
svētdiena, 2009. gada 7. jūnijs
Zivju pārdevējs
Tā kā vakariņās ieaicināta Araseli un Končita, dodamies uz tirgu nopirkt visu nepieciešamo garneļu un vistas curry. Dodos ar 100 peso rokās zivju skārnī. Mūsu ar Santu savaldzinātie zivju pārdevēji nekavējoties pievēršas manai apkalpošanai. Pārējie divdesmit pircēji vien nogroza galvas un pagaida. No noliktavas izskrien pusis, kurš pirmajā iepazīšanās reizē tēloja mēmo, jo neprot angļu valodu. Tagad viņš zina, ka runāju spāniski, tāpēc, pastūmis malā pārējos pārdevējus, paķer maisiņu un, dedzīgi acīs lūkodamies, jautā, ko es gatavošu.
— Garneles ar kokosu un mango.
— Cik daudz ielikt? Kuras?
— Man ir simts peso.
— Tad jau lielās!
— Man ir tikai simts peso. (Rādu.)
— Es TEV ielikšu kilogramu lielo par simts peso. (Liek garneles maisiņā.) Tu esi no Vācijas?
— Nē, tas bija joks. Esmu no Latvijas, bet tādu vietu jau neviens nezina.
— Es apskatīšos, kur ir Latvija. Tu esi ļoti skaista sieviete.
Un pēdējo teikumu viņš pasaka tādā balsī, kurā ir apvienots viss — sajūsma, pielūgsme, cerība un smeldze. Es nesamulstu, saku paldies un dodos kasē samaksāt 100 peso. Kad dodos prom, redzu, ka viņš ir pārskrējis pāri ejai un kādam draugam mani atrāda.
Tāda tā situācija, teiktu Toms.
Vakars pie baseina
Nenoturējāmies, sazvanījām Araseli. Viņa tepat BayView baseinā zvilnot. Kad ieradāmies, tikām iepazīstināti ar draudzeni Končitu, Gvadalaharas nekustamā īpašuma haizivi. Sarunas plūda nepiespiesti, te māju īres jautājumi, te guayabas augļu marmelādes receptes, te pārspriedumi par garneļu panēšanu kokosriekstu skaidiņās. Pēc sarkanā saulrieta virs kalniem uzlēca spožs pilnmēness, bet dāmas tikai turpināja: par mājas lapu salinkošanu, par bērnu panākumiem skolās, sarunā iederīgi ievijot pa kādai receptei.
Šodien kāda amerikāņu ģimene rezervēja fotosesijas datumus decembrī, grib ieskaitīt rezervācijas naudu. Dīvaini tik tālu savu dzīvi plānot. Araseli stāsta, ka daudzi viņas klienti jau jūlijā īrējot dzīvokļus un mājas Ziemassvētku laikam. Būs jānopērk kalendārs un jāpierod.
sestdiena, 2009. gada 6. jūnijs
Divatā
Tā nu mēs sēžam katrs pie sava datora, strādājam, paēdam, bet jautrības nekādas. Mūsu Meksikas darbu kūrētāji Facetas bija divas dienas pazuduši, tagad atgriezās, prasa, lai visu ātri izdarām. Pēc tam smuki sēžam, skatāmies filmas.
Abonēt:
Ziņas (Atom)

