Biznesa plānošanas sakarā
Mulsinoši, bet fakts: divas stundas pēc tam, kad no Rīgas klienta saņēmu dizana darbu pieprasījumu Jāņu dāvanām (skices vajagot jau rītdien!), pienāca izsmeļošs brīfs no Meksikas aģentūras ar lūgumu piedāvāt Pirmās skolas dienas un Ziemassvētku materiālu ilustrācijas.
Identitātes sakarā
Lidostā, gaidot viesus, tērzēju ar kādu patīkamu amerikānieti. Sarunas vidū apjautājās no kurienes esmu. Kā vienmēr mazliet saērcināti atbildēju, ka no Latvijas, sagaidot, ka viņa novilks vai nu neko neizsakošu "ak tā" vai arī pajautās vai es protu krieviski. Bet nekā!
Viņa paskatījās manī pavisam cieši: "Jūs dziedat?"
"Dziedu????" pacēlu uzacis.
Viņa smaida vien.
"Bet kā jūs zināt?"
"Vai arī korī arī dziedājāt?" turpināja viņa.
Mazlietiņ triumfēju: "Korī dziedāju, turklāt mana mamma diriģēja!"
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
1 komentārs:
Nu nevarētu teikt, ka reklāmām par Latviju nav nekādas ietekmes.
Ierakstīt komentāru