Vajarta ir kūrorts, tas nozīmē īsus dzīves nogriežņus ceļotājiem un garākus - darba meklētājiem. Vajartas pamatiedzīvotāju ir ļoti maz, viņus sauc pata salada (sāļā pēda), un varu derēt, ka viņi viens otru pazīst kaut vai pēc skatiena vien.
Mūsu trīs gadu garā Vajartas dzīve ir drīzāk gara kā īsa šajā kontekstā. Šonedēļ no Vajartas aizbrauca mana draudzene un Four Seasons projektu vadītāja Klaudija strādāt uz golfa luksusa resortu Nikaragvā (ja viss noritēs pēc plāna, tad drīz viņai sekosim arī mēs fotosesijas sakarā). Aizvakar ar mašīnu ASV virzienā devās mani klienti - skolotāju pāris, aiz sevis atstājot saldējuma mašīnu (par to plānots ieraksts ar receptēm), divstāvu māju Odrijas lellēm un klēpi Ziemassvētku gaismu virteņu.
Ir klusā sezona, tā ilgs līdz oktobrim. Šogad gan nevienu restorānu neesam pieķēruši aizvērtu un satiksme joprojām ir ļoti intensīva. Visiem par lielu pārsteigumu viss jūlijs aizplānots darbos. Mēs paliekam. Arī vasarā.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru