Vakar no rīta visi ceļotāji salēca laivā un devās uz paradīzes pludmalēm, tikai mēs divi palikām mājās. Skatījos kā saules stari met slīpas svītras uz manas zilās guļamistabas sienām, uz pretgaismā putnu pilnajiem koka zariem, sasmaržoju Cecīlijas brokastis un skaidri atcerējos kādēļ dzīvoju šeit.
Vēlāk atbrauca Pierre un saņēmu jauno rezervāciju sarakstu, esmu priecīga. Jo tālāk uz gada otru pusi, jo dārgākas kāzas, savukārt pavasarī mazas un daudz. Vasarā tukšums kā vienmēr, bet lietus sezonā tāpat strādāt ir teju neiespējami.
Tagad aunu kājas uz tenisu. Mana Meksikas dzīves rutīna ir tik mana un tik laba.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru