Vakarā, pēc tikšanās ar klientu, nācām, gumijas klikatas švitinādami, gar okeāna krastu mājās. Uzkāpām uz mola apskatīt tuvāk viļņu muguras, kad starp akmeņiem pamanījām bēgošus krabjus. Starp akmeņiem parādījās viens Toma pēdas izmērā, lecu un spiedzu. Pēc mirkļa leca un spiedza arī Toms, esot redzējis skorpionu. Neko nezinu par jūras skorpioniem, un pēc vairākreižu pārjautāšanas arī Toms nebija pārliecināts, ka redzējis tieši skorpionu, nevis krabi. Santa nekliedza, kad viņai kāju sadzēla zila medūza (vai medūzas mēdz būt zilas?)
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
trešdiena, 2009. gada 20. maijs
Zemestrīce, medūzas un skorpions
Toms un Krišs bija sajūsmā, kad mēs abas, satinušās palagos, katra no savas istabas iedrāzāmies zālē, lai paziņotu, ka mūsu skaistuma miedziņu iztraucējusi zemestrīce. Trīcināja kādas 15 sekundes. Santa, kurai ir plaša zemestrīču pieredze no Japānas, vērtēja uz kādām 4 ballēm. Santa lasa zemestrīču mājaslapu — šīsdienas zemestrīce bija 3,9 balles stipra. Meksikā katru dienu ir aptuveni četras, piecas zemestrīces, parasti ap 4 ballēm. 17. maijā 300km no Puertovajartas bijusi 4,3 baļļu zemestrīce.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru