Lieldienas atgriežas

Dienaskārtībā cūku gripas jautājums. Mums sākusies paranoja. Vakardien viena no veikala īpašniecēm izskatījās drudžaina un punķaina. Vakarā, lai nomierinātu nervus, aizgājām uz aptieku noskaidrot, kādas zāles jādzer profilaksei. Mūsu ciema aptiekāres visiem jautātājiem ir iemācītas izdalīt zilas sejas maskas. Mēs samulsām un tādas nepaņēmām, kas tad mums uzšķaudīs — papaija un kolibri, vai?

Krišs atcerējās, ka viņam māmiņa vienmēr mācījusi gripas epidēmijas laikā ēst ķiplokus un alveju. Tā nu vakariņās graužu tostadu ar čili-ķiploku mērci un uzdzeru balodīti (tekilu ar sprite). Nupat Krišs ienāca ar burku mango medus: garšo jokaini, bet labi.

Mehiko nav joki — tiek ziņots par vairāk nekā 1000 saslimušajiem un nu jau 81 mirušo. Lielā pilsēta nedēļas nogalē ir teju izmirusi — iedzīvotāji nopietni ņēmuši ieteikumus neiziet no mājām. Kafejnīcām, taksistiem un ielu tirgotājiem nav darba. Es jūtos izbrīnīta un pateicīga par to, ka mūsu dzīve jau atkal iekārtota tā, ka esam īstajā laikā īstajā vietā, vai šajā gadījumā īstajā laikā ārpus neīstās vietas. Gvadalaharā izziņotas universitātes un pilsētas administrācijas brīvdienas līdz trešdienai. Domāju, ka viņi nu mājās nesēdēs un jau rītdien Buseriju pludmalē atgriezīsies Lieldienu burzma.