Ja kādam meksikānim saki, ka dosies sēņot, viņš priecājas līdzi. Ja papildini, ka lasīsi ēdamās sēnes, viņa acīs ir kaut kas starp intrigu, neizpratni un vilšanos. Jūs jau arī noteikti esat dzirdējuši par Meksikas maģiskajām sēnēm, bet tās mūs šoreiz pilnīgi neinteresē. Sēņosim latviešu gaumē. Meksikāņi ēdamu sēņu vākšanu novērtē kā gauži eksotisku nodarbi. Mēs zinām gaileņu un beku vietas San Sebastian (stundas brauciena attālumā, bet jau 1400 m virs jūras līmeņa). Lai arī ir lietus sezonas vidus, meži tomēr tādi pasausi, tāpēc nolemjam uzbraukt augstākajā blakus kalnā (Buffa 2400 m). Tur tiekam pie dažām bekām, bet galenes neredz. Šķiet, ka nav bijusi īstā lietus un saules attiecība.
Kaut gan patiešām sēņo tikai Krišs, bet pārējie bezcerīgi blandās, diena ir izdevusies visiem - esam kaut uz mirkli izbēguši no Vallartas tveices (katru dienu +33, naktīs +25). Daži no mums pat pamanās nosalt. Vai nav laime? Rītdien gatavosim sēņu risotto.
1 komentārs:
Burviga zina par gaidāmo pieaugumu! Turu īkšķus! :)
Janis R.
Ierakstīt komentāru