Un tā jau teju trīs nedēļas nefotogrāfēju. Izbaudu katru dienu, guļot siestu un gatavojot saldumus. Iemācījos iegūt īstu itāļu mājas saldējumu. Eju uz jogu. Peldos gan okeānā, gan baseinā. Šķiroju ģimenes albumus. Pieteicos Meksikas modernās mākslas fotokonkursā. Domāju. Rakstu.
Un mazpamazītēm sāk vietās nostāties labais un sliktais. Tiek nolikti malā mēsli un uz darbavirsmas krājas dārgumi. Pirmais solis - beidzot radīju savu kāzu bilžu portfolio.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
1 komentārs:
Sasodīts, cik brīnišķīgi izklausās! Lai Tev fantastisks gaidīšanas laiks!
Māra B.
Ierakstīt komentāru