Leila.

Katru reizi, kad sastopos ar Meksikas banku darbību, teju ar aizkustinājuma asarām atceros Hanzanet, par Swedbankas internetbanku pat nerunāsim.

Problēma: pēkšņi neakceptē manu Meksikas kredītkarti. Ieeju internetbankā, apskatos ka atlikums ir apmēram Ls 200 (kas pārskatā atzīmēts kā -200, jo banka ir parādā man, nevis es bankai), meklēju tālruņa numuru pa kuru šo mistēriju atrisināt.

Tādi ir vairāki. Deviņi (!) bezmaksas telefona numuri. Pēc izslēgšanas metodes izvēlos manuprāt visticamāko. "Sveicināti. Paldies, ka piezvanījāt bankai. Izvēlieties sarunas tēmu: karšu zādzības pieteikums, spiediet zvaigznīte, kredīta pieteikumi, spiediet viens..." Noklausos vairākas apdrošināšanas un vieglas dzīves reklāmas, turklāt arī pāris reizes pilnu izvēli (vairāk kā 9 punkti), lai noskaidrotu, kas būtu vistuvākā tēma kredītkaršu problēmu risinājumiem.

Spiežu viens, jo tā ir vienīgā izvēle, kas kaut attāli ir saistīta ar kredītkartēm.
"Lai palīdzētu jūs apkalpot, lūdzu ievadiet savu kredītkartes numuru". Ievadu.
"Jūsu atlikums ir Ls 200, minimālais mēneša maksājums ir 0, minimālais mēneša apgrozījums - Ls 16". Nezināju, ka tāds ir, būs jāņem vērā.
"Lūdzu, izvēlieties nākamo soli: kredītlīnijas palielināšana, spiediet taustiņu viens, speciālie piedāvājumi, spiediet taustiņu divi."
Spiežu viens.
"Diemžēl šis pakalpojums šobrīd nav pieejams, pīpīpīpī."

Ir pagājušas 15 minūtes.

Zvanu uz otro visiespējamāko numuru. "Sveicināti. Paldies, ka piezvanījāt bankai. Lūdzu, izvēlieties sarunas valodu". Ja man ir jāizvēlas kādā valodā vēlaties sazināties ar pakalpojumu sniedzēju, tad vienmēr atbilde ir - angļu. Mazāk rindu (parasti to nav vispār), uzmanīgāka apkalpošana un lēnāka runa. Visi operatori ir aizņemti, tādēļ man jāklausās uz rinķi vien Kleptona Leilas pirmās divas taktis.

Kad ir pagājušas 20 minūtes un bankas darbalaiks beidzies, nolieku klausuli.

Nolemju tomēr piezvanīt otrreiz uz otru visiespējamāko numuru un izvēlēties spāņu valodu. Apmēram 15 minūtes Leilas un atbild Rikardo. Nekad dzīvē neesmu saskārusies ne ar vienu cilvēku, kas varētu bērt tekstus tādā ātrumā. Rikardo, lūdzu izskaidrojiet, es nesaprotu. Viņš lēni un uzsvērti ber to pašu tekstu it kā diktējot diktātu. Cik tālu spēju izlobīt, manuprāt vispār ne par lietu. Nu jau uztājīgāk pajautāju Rikardo, kāpēc mana karte nestrādā? "Tā ir bloķēta." Kādēļ tā ir bloķēta? "Jūs variet piezvanīt uz numuru..." - Rikardo meklē un pēc brīža atrod pirmo manis mēģināto bezmaksas numuru un nosauc arī īsceļu, lai nav jāmaldās izvēlnēs - 1-2-1-4. Pasakos. "Vai jūs lūdzu atbildētu uz pāris jautājumiem, lai banka varētu novērtēt manu darbu?" Atvainojos, ka šoreiz ne, jo nav gudri nokaitinātiem klientiem lūgt atsauksmi.

Ir pagājušas vēl 20 minūtes.

Zvanu uz pirmo numuru un klusībā lūdzos šodien vairs nedzirdēt Leilu. Spiežu īsceļu, tad kartes numuru un atkal klausos Leilu. Sāku brīnīties kā man šī dziesma vispār kādreiz varēja patikt. Atbild Jolanda. Viņai jautāju, kādēļ mana karte ir bloķēta. Viņa klikšķina (fonā baiss troksnis), klikšķina, pajautā manu mājas adresi un kādi bija pēdējie darījumi ar karti. Tos nosaucu, viņa klikšķina vēl un paziņo, ka viss kārtībā. Jautāju, kāda bija problēma. Viņa atbild, ka bija neliela problēma, bet tagad viss ir kārtībā. Bet tomēr, kāda bija problēma? "Es jau jums teicu, Evas jaunkundz, tā bija NELIELA problēma, bet tagad viss kārtībā". Arī Jolanda lūdz mani atbildēt uz pāris jautājumiem, lai novērtētu viņas darbu. Piekrītu. Skan... Leila... un tad dzelzs balss man lūdz novērtēt no 0 līdz 10 savu pieredzi saziņā ar banku. Novērtēju ar nulli. Tad man jautā, vai es ietektu draugiem. Tas jau kļūst smieklīgi. Nenovēlu arī ienaidniekiem. Spiežu viens. Vai tālruņa operatore ir varējusi atrisināt manu problēmu. Ja jā - viens, ja ne - divi. Labi, viens. Paldies, tas arī viss. Interesanti, ko no šīs aptaujas vēlējās noskaidrot un noskaidroja tās autori?

Kopumā pa tālruni ir norunāta vairāk nekā stunda. Paldies dievam, ka mums ir mājas telefons - no mobilajiem tālruņiem šāda saruna būtu maksājusi apmēram Ls 16-20. Šo skarbo patiesību atklāju pagājušajā gadā, kad apmēram stundu maldījos, lai aktivizētu internetbankas kalkulatoru (turklāt to darīju reizes trīs, jo tas nesinhronizējās ar manu kontu, pēc katra neveiksmīgā mēģinājuma bija jāgaida 20 minūtes, lai varētu mēģināt vēlreiz). Ja nelielā problēma būtu gadījusies Eiropā, vairāk kā stundu klausīties Leilu varētu izrādīties dārgāk kā nopirkt disku ar Kleptona autogrāfu.

No rīta tīrās sakritības dēļ sazvanījām Swedbankas internetbanku. Nenoklausījāmies nevienu reklāmu. Ar operatoru mūs savienoja nepilnā minūtē, meitene bija konstruktīva un iecietīga. Mūsu samilzušās problēmas atrisināja ātri, par ko viņai vienmēr būsim pateicīgi. Starp citu, kas sacerējis Swedbank gaidām-mūziku? Neatceros kā tā skan, bet šodien man tā patīk stipri labāk par Leilu.