Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
otrdiena, 2012. gada 30. oktobris
Jā, mēs esam ievākušies
Šorīt tikai ap 11 ar ūdens taksi atgriezāmies no kāzām Yelapā. Ap 12 uz 15 tika sarunāti vedēji, trijās stundās salikām, nē - sametām mantas kastēs un laidām prom. Ir 12 naktī, nupat pieslēdzām internetu. Daudz lietu jau ir atradušas vietu jaunajos plauktos. Maksi sakoda iepriekšējais mājas īpašnieks (pelēks milzīgs runcis). Man šeit ļoti patīk, jūtos kā meksikāņu princese, he.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
10 comments:
Nakts vidū pamodāmies no kaķu kora. Izrādās, ka to ir divi (bet ieradāmies ar vienu). Abi zem mūsu gultas cenšas noskaidrot, kuram te pēc taisnības būtu jābūt. Esam gulējuši stundu, Krišs jau paguvis trenkāt kaķus, bet es - tīrīt mēslus (Maksim aiz bailēm mazliet sev par kaunu gadījās).
Maksim uz vecumdienām baigais stresiņš tomēr. Dzīvesvietas maiņas viena pēc otras ... vienos pārdzīvojumos, nabags.
"Ir 12 naktī, nupat pieslēdzām internetu." Tiešām tik vienkārši? Lūdzu, kādu bildi uz kāpnēm :)
Pfe, zinot Maksi, tas pelēkais runcis viņam drīz un pakaļkājām staigās un pelītes pienesīs.
prieks! :)
tagad esmu jūsu fane - sekošu līdzi :)
Sanda
Es pelēko runci pati personiski sakodīšu. Kā var nezināt, kurš ir saimnieks!
Maksis guļ zem manas gultas un neceļas, nerunā. Pārbaudīju visu viņa ķermeni, liekas, ka nekas ne lauzts ne pušu nav. Tomēr labi arī ar dzīvnieku nav. Nupat mazliet uzēda, krietni padzērās ūdeni. Jāved pie vetārsta? Jāgaida?
Noburts? Bet, ja dzer un ēd, būs labi.
Aizved pie veta. Man ārsts teica, ka kaķim stress var arī pavisam nelāgi beigties. Turklāt - vai Maksis ir potēts? Kaķiem patīk "noraut" vīrusus, un tad ir vajadzīga biku palīdzība.
Māra
Nolēmām pagaidīt līdz rītam ar vetārstu. Jo tas nozīmētu ceļu mašīnā, citu dzīvnieku satikšanu, kas nozīmē vēl vairāk stresa. Maksis ir nesen potēts pret visu, kas vien iespējams pārvešanas sakarā. Rītdien ziņošu.
Ierakstīt komentāru