piektdiena, 2010. gada 8. oktobris

Gluži kā diriģents

Fotogrāfēt modeles ir kā diriģēt skaņdarbu. Var gadīties, ka skaņdarbs labs, orķestris izcils, bet diriģents nolaiž valdziņu. Var gadīties, ka ar pavisam nepieredzējušu modeli, viņai iedvešot rezultāta garšu, var labi nospēlēt nelielu etīdi. Modelei ļauju eksperimentēt. Tas piespiež domāt un nekļūt par marioneti. Viņa ir jauka un patīkama kanādiete ar āfrikāņu asinīm.

Visu portfolio var skatīt šeit.
Nobeigumā atgriezāmies pie sākuma tēmas un to atrisinājām sev par prieku - rītu sākām peldinot modeli, bet pēc darba pamirkām visi.
Vajarta aizvien vairāk atgādina paradīzi. Nelīst.

4 komentāri:

Anonīms teica...

Dažiem ļoti pietrūkst paradīzes.
Sevišķi, ja piemetušās iesnas.

Anonīms teica...

Superbildes, kā vienmēr. Maija M.

EvaSica teica...

Paldies, tik jauki to dzirdēt!

Arturs teica...

Neskatoties uz brīdinājumu "Nelīst", es tomēr piebildīšu, ka 1. un 3. bildē ir pārāk daudz matu priekšā sejai - acis nevar redzēt.