Vēlāk izrādās, ka man ir iemesls uztraukties - ejot ārā man pienāk kāds neapmierināts pāris un jautā, ko es domāju par konkursa rezultātiem. Atbildu, ka esmu apmierināta, tas viņus gauži sadusmo. Mirkli liekas, ka tēvs ir bīstami iekarsis. Atskārstu, ka dzīvoju gaiļu, suņu, zirgu un skaistuma cīņu zemē.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
sestdiena, 2010. gada 26. jūnijs
Karjeras izaugsme
Kopš iepriekšējā skaistumkonkursa ir pagājušas tikai pāris nedēļas vai labākajā gadījumā mēnesis, esmu lūgta būt žūrijā jau nākošajam. Šoreiz viss ir daudz labāk - man nav jāuztraucas par kopējo balsojumu (patiešām, jūtot līdzi savām favorītēm var gluži vai iekaist), jo es pati pasniedzu balvu Miss Foto. Īsi pirms pasniegšanas šaubos, jo esmu aizmirsusi savas favorītes vārdu, un, kad to atceros, man šķiet, ka šī nemaz nav īstā. Dipadsmit milzu ekrānu ieskautā skatuvē pāri skaistules plecam karu ar zeltu izrakstītu banti, ekrānos mirdz manis noknipsētās bildes.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru