ceturtdiena, 2009. gada 17. septembris

Indēšana kā māksla




Viss. Vadzis ir lūzis. Vakardien atklāju, ka pie pašām ieejas durvīm ir izveidoti divi pūžņi. Viens liels un pilns ar mazām spindzelēm, bet otrs maziņš ar teju nekustīgām spindzelēm, kuras noklājušas pūžņa ārpusi netālu no loga.
Zvanīju indēšanas firmai un sūdzējos. Atnāca speciālists (uzticamā bērnu ārsta tips ar stilīgām brillītēm), manas žēlabas iejūtīgi uzklausīja un izstāstīja, ko mēs darīsim.
  • lielo pūzni, kas nav tik bīstams, apšļāksim ar indi un, kad tas būs nokritis, savāksim maisā
  • mazo pūzni, kas ir dzīvībai bīstams (var atmest ķepas pat no vienas lielās spindzeles) apšļāksim ar indi un atstāsim
  • izindēsim visa dzīvokļa istabas pa perimetru un atstāsim indi uz divām dienām
  • ap māju apkaisīsim indi, lai skudras nerāpjas pa sienām uz augšu
  • žurku iemidzināsim, tad savāksim un aizvedīsim uz upi palaist brīvībā. Tā ir lauku žurka, ļoti skaista un mierīga, un, spriežot pēc sabojātajām drēbēm, stāvoklī (vāc lupatas migas iekārtošanai)
Šodien viss tika paveikts tieši kā stāstīts. Stundas laikā esam tikuši vaļā no visiem mazajiem kaimiņiem. Žurka ir jāgaida un jāmeklē, kur tā būs pakritusi miegā. Domāju, ka atradīsim viņu uz terases, kuru viņa katru nakti čakli atstāj piekakātu.
Un, ak jā, jābūt ļoti uzmanīgiem, jo visticamāk lielā spindzele (apmēram irša lielumā) atgriezīsies, lai meklētu bērnus. Un viņa nebūs priecīga.
Bildēs (kārtībā no augšas): bīstamo lapseņu pūznis, mazāk bīstamo lapseņu pūznis, visnotaļ pret zvēriņiem, lidoņiem un knišļiem pozitīvi noskaņotais indētājs Havjiers.

Nav komentāru: