sestdiena, 2009. gada 24. oktobris

Dūjas, pelikāni un dzīvas zivis

Šodien mēs visu dienu nesvinam Mārtiņa dzimšanas dienu. Man šķiet, ka nesvinam ļoti patīkamā veidā - fotogrāfējot putnus, fotogrāfējoties uz klinšu un ūdenskritumu fona, sarunājot pusdienās zivis no zvejniekiem, kuras pagatavo blakus esošajā restorānā.
Šobrīd saldētavā dzesējas pāris pudeles baltvīna, Krišs gatavo meloni ar parmas šķinķi. Mārcis ar autobusu Gvadalahara - Puertovajarta kratās mūsu virzienā, ieradīsies trijos naktī.
Foto: Ingrīda Grants.
Augšā: Apskatām lielos viļņus nepareizā nogrieziena pludmalē.
Apakšā: Mēs ar Aleksandru novērtējam ūdenskritumus.

piektdiena, 2009. gada 23. oktobris

Puertovajartas mitrais skāviens

Viss ir pielijis un mitrs. Pāri Puertovajartai pāri gājušas orkāna nestas lietusgāzes (par to var lasīt avīzē). Cecīlijas dārzs pārvērties melnā dubļu putrā, okeānā viļņi mazliet augstāki kā parasti. Mūsu matrači un segas pievilguši tik ļoti, ka naktī salu.
Šodien ar Grantiem devāmies uz tuvākajām pludmalēm un netikām skaidrībā kādas ir labākas - ar augstiem viļņiem un vientuļas vai ar ne tik augstiem, klinšu ieskautas. Bet kāds iekšēji man saka, ka nav pareizi oktobra beigās ko tādu rakstīt blogā latviešu valodā. Un kur nu vēl to, ka esam no tām noguruši.

ceturtdiena, 2009. gada 22. oktobris

Vairāk kā 700km

No San Muguel de Allende līdz Puertovajartai vienā dienā. Pa vidu - kalnu ceļi un mākoņu spilveni, piramīdas, pazudušo Kriša tiesību atrašana Guanahuato.
Bet pirms tam - sešās dienās spānisko Meksikas pilsētu rinda. Sākām ar Tekilas pilsētu, kurā pat pamanījāmies nokļūt tekilas tūrē. Kauna lieta, tā īsti pat neiereibām. Naktī kopā ar sētniekiem klaiņoju pa tukšajām ielām un nu man ir Tekilas ainavas.
Zakatekās ieradāmies teātra festivāla pirmajā dienā. Šāva raķetes, līdz trijiem naktī pilsētā trokšņoja kultūra.
Guanahuato mūs sagaidīja ar Servantino svētkiem. Pilsētas ielās stūmās tauta, klauni, izrādes. Mēs ar Krišu naktī attapāmies klausāmies Brāmsa koncertu Guanahuato teātrī, starp klanīšanos miegā guvām izcilu muzikālu baudījumu.
San Miguel de Allende mirkām karstajos avotos, bet pirms tam tikām aplūkoti Doloresas Idalgo pilsētas ielās. Šoreiz mēs bijām lielāks brīnums pilsētai kā pilsēta mums.
Bet nu esam mājās. Skatoties, kā aiz loga mainās Meksikas ainavas, galva izvēdinājās, atpūtās, sarosījās.

sestdiena, 2009. gada 17. oktobris

Ceļojums kravaskastē pa Halisko laukiem

Paklājuši divus matračus, ar Grantiem iekārtojāmies Mario kravaskastē. Leduskaste, alus, uzkodas, paši nosmērējušies līdz ausīm ar pretiedeguma krēmu.
Pēc astoņu stundu kratīšanās, stīviem kauliem un nejūtīgiem dibeniem, izkāpām pie Aleksandras vecāku mājiņas, kas atrodas mazpilsētā tūliņ aiz baznīcas. Nokrāsota traki lillā krāsā, tās priekštelpa un daļa ēdamistabas ir arī veikals. Aleksandras mamma, baroja un baroja: ar rokām taisītas tortijas, milti pašu gatavoti, dažādi iepriekš neēsti augļi no dārza, rīsu saldais, vista čilli mērcē.
Divas dienas Alehandras tēva pavadībā braucām, skatoties apkārtējos kalnus, mazpilsētas.
Iemaldījāmies halapeņo novākšanas laikā uz lauka. Ingrīda sarunāja pāris sēklas halapeņjo.
Tad atkal visu dienu kratījāmies kravaskastē atpakaļ pa citu kalnu ceļu. Ceļošana kravaskastē ir kā brauciens pa upi ar plostu. Milzīgie kaktusi nav aiz stikla - tie ir pavisam tuvu, pavisam īsti.
Bet kamēr mēs dauzījāmies pa pasauli, Banderas līcī rosījās orkāns.

svētdiena, 2009. gada 11. oktobris

Granti ieradušies

Mazliet grīļīgi un bāli no ilgā pārceļojuma (viņi ceļo jau kopš ceturtdienas!) ieradās Granti. Atvedām mājās, pabarojām ar zivīm un garnelēm, nolikām gulēt.
Rīt no rīta kāpsim Mario kravas kastē un brauksim uz pludmalēm, pēc tam - uz Aleksandras dzimto miestu, kurā augot visi pasaules augļi. Sevišķi svarīgā ir Melnā galva, kura ražo tikai dažas nedēļas gadā. Transportēt to nav iespējams, tāpēc par tā garšu klīst vien spilgti nostāsti.

sestdiena, 2009. gada 10. oktobris

Kaut kas traks: 2



Nepietiek ar to, ka šorīt saullēktā bildēju 150 dūjas (skatos un priecājos: laimīgais kalendāra klients!), Krišam nodega video karte. Viss ir sarežģīti. Gvadalaharas oficiālie Mac izplatītāji liek gaidīt 5-7 darba dienas, man bail pat iedomāties, ko tas varētu nozīmēt Meksikā.
Pusdienas laikā jāskrien bildēt 10 puišu portfolio (atnāca gan četri). Slepenajā salonā ne vēsts no konflikta, meistari pieklājīgi, ja ne iztapīgi, datorā vaļā stāv Slazdu mājaslapa.
Kad pēcpusdienā ar Noe nodevām kārtējās žurnāla bildes, es mēģināju sameklēt paskaidrojumus tēzei, kāpēc nepozētas bildes ir labākas par pozētām (jā, bet tomēr, kāpēc?)
Kad beidzot naktī izklumburējam no mājām, lai dotos uz lidostu pēc Grantiem, pie Wallmart mani sazvana Ingrīda - nokavējuši lidmašīnu, gulēs viesnīcā Mehiko vienu kvartālu no lielās katedrāles.
Skumji uz terases mutēs stumjam marinētas garneles un zivi, iztēlojamies, kā viņiem varētu būt lidostā gājis.
Rīt no rīta pie 150 dūjām ņemšu līdzi arī Krišu. Visiem ausis pilnas piestāstītas ar dūju stāstiem, sevišķi tādēļ, ka šīs nes vēstules. Un, kad viņas lido, gaiss šviukst kā kupla kleita.

ceturtdiena, 2009. gada 8. oktobris

Internets lietū


Pēc katras spēcīgas lietusgāzes mēs paliekam bez interneta. Nevarēju saprast, kāpēc. Tad atbrauca montieri un sāka knibināties gar stabu.

Pacietības gals Slepenajā studijā

Jau vairākus mēnešus kā pret sienu runāju par to, ka pēc grimma uzlikšanas (paraugus var redzēt iepriekšējos ierakstos), modeles nepazīstu. Tās pārvēršas vienādās padzīvojušās sievietēs. Acis ir izkrāsotas visās varavīksnes krāsās, mati pilni ar želeju, upures nelaimīgas.
Par grimmu atbild vietējā Secret studio, kura lepojas ar stāstiem par saviem starptautiskajiem klientiem. Visbiežāk gan aiz stikla durvīm redzamas garlaikotas reģistratores un pāris meistari blenžam TV.
Šodien gāju meistariem rādīt modes žurnālus. Kad ierados, bija nokavēts. Meitene izkrāsota kā žogs, mati vienā želejā, ka grab vien. Saku, ka vajadzētu paņemt nost krāsu no acīm un lūpas veidot apjomīgas, bet ne spīdīgas.
Aizeju uz tirgus pēc zivs vakariņām, kad atgriežos, meitene sēž ar līdz degunam nokrāsotu muti. Krišs skaidrā spāņu valodā pavēsta, ka viņa izskatās pēc jenotiņa.
Pēc mirkļa no otras studijas otrā pilsētas galā atdrāžas studijas mākslinieciskais direktors, atstājis klientu pusšminķētu. Manā klātbūtnē zvana aģentūrai un stāsta, ka es viņus apgrūtinot.
Labi, ka neizkāvāmies. Man šķiet, ka esmu iedzīvojusies patiesos ienaidniekos. Ātri gan.

trešdiena, 2009. gada 7. oktobris

Nelaime dārzā

Neskatoties uz iepriekšējām konsultācijām, dārznieks ir izrāvis ar visām zālēm jaka koku. Pats nelaimīgs, sola atnest lielāku. Stāvu, rokas lauzīdama un atcerēdamās kā Santa tepat bedrītē to bakstīja. Eh... tāda ir dzīve.

Bet kā lai jūtas Mario, kuram no mājas nozaga kucēnu???

sestdiena, 2009. gada 3. oktobris

Bārenīši

Mūsu ģimenē priecīgs notikums - dārznieks Francisko apstiprināja, ka tas mazais, burvīgais kociņš ir jaka - pasaules lielāko augļu koks. Santas stādīts pirmajās jūlija dienās (ir fotogrāfijiski pierādījumi). Blakus ir izdīdzis laims. Toms liedzas, neesot viņa.
Tuvojas abu kociņu pirmais sausuma periods - kas viņus laistīs? Mani nabaga bārenīši.

Neprāts




Šodien uz vienu stundu mani nolīga kāda XV gadu svinētāja. Kad ierados fotosesijas vietā, viss bija kā parasti, bet, kad sāku strādāt, situācija mainījās. Vispirms ieradās kāda īgna sieviete ar matugumiju saņemtiem matiem, tad sirms vīrities, kuram pa atvērtā krekla priekšu spraucās ārā cienījāms spalvu mežs (izrādījās - vecāki), viņiem sekoja trīs fotogrāfi.
Kolēģi man neteica ne labdien, ne sveiki, bet sāka no krasta fotogrāfēt jubilāri. Un mirkļos, kad ieskatījos ekrānā, viņi sauca: "Marianna skaties te! Marianna, smaidi!" Pieļauju, ka šodien sniedzu meistarklases.
Marianna nenāk no turīgu ļaužu aprindām, bet viņas mammai patīk rīkot saviem bērniem svētkus. Mariannai ir nopikta kleita un rotas, īsi svārki dejošanai, tāds kā mākslīgo ziedu pušķis, kurpes, uzlikti mākslīgie nagi, vismaz trīs reizes izsaukts stilists, divreiz fotogrāfi pirms svinībām, vienu reizi svinībās, iestudēta dejas horeogrāfija, bet tas vēl nav viss. Viņas mamma šodien izlēma nopirkt pubikāciju žurnālā. Tajā pašā vietā, kur pirms pāris mēnešiem gozējās Andrea no veiksminieku aprindām.

ceturtdiena, 2009. gada 1. oktobris

Tas ir nopietni

"Lamatas un slazdi" meklē fotogrāfu.
Informāciju skatīt šeit !

Portfolio iesūtīšanas termiņš - 15. oktobris.

Kaut kas traks

No aģentūras norāvos, ka visu laiku kavēju. Tā ir tikai taisnība, es patiešām kavēju. Pa pusei tādēļ, ka ir karsts un eju lēnām, pa pusei tādēļ, ka pie datora vienmēr ir interesantāk kā kratīties autobusos. Galvenokārt tāpēc, ka tā es izjūtu Meksikas laiku un situācijas attīstību.
Par žurnāla veidošanu šomēnes atbild Liza (Karmena ir ar tikko dzimušo bērniņu mājās). Liza savu kroņa stundu ņem pagalam nopietni. Pat klientam, kurš nokavēja pusstundu interviju, lika justies neērti. Un man draudēja, ka sūdzēsies Karmenai. Dusmas esmu izsaukusi, jo pusstundu kavēju tikšanos Sheraton. Kad ierados, protams, ēdiens ne tuvu nebija gatavs un fotosesiju gaidīju vēl pusstundu.
Vai tiešām man bija jāsapinas ar vienīgo uzņēmumu pilsētā, kas sajūt sūtību būt punktuāliem un pretējā gadījumā vienam otru strostēt?

otrdiena, 2009. gada 29. septembris

Darba apstākļi

Foto: Ilze Kundziņa
Pārsteidzoši, ka blogam pagājis secen apraksts par kopā pavadīto nedēļas nogali, kurā paguvām nosvinēt arī Ilzes dzimšanas dienu. Ilze ir arhitekte, jau pusgadu dzīvo Mehiko. Zīmē Guanahuato gaismas ģenerālplānu.

Beidzot ir klāt ilgi solītā lietus sezona!

Divas dienas nodzīvojām bez interneta: lietusgāzēs cietuši vadi. Ielas, kā solīts, ir pārvērtušās mutuļojošās upēs. Trotuāri - strautos, bet zālieni - zemūdens dārzos. Šodien mirkli atspīdēja saule un visa Vajarta atmirdzēja.
Pašu trakāko lietusgāzi vakar sagaidījām pie baseina. Pēc dažām minūtēm stāvējām ūdenī līdz potītēm. Pie vārtiem sargam ūdens sniedzās līdz ceļiem. Mēs ar Araselli mašīnas purnu ielās stūmām viļņus.

Līdz latīņu skaistulei - viens solis

Apmēram 20 minūtēs no attēlā kreisajā pusē redzamās sievietes tika izveidota attēla labajā pusē apskatāmā līgava. Vai kāzās satiktās sievietes bez grimma atpazīšu? Kā es izskatītos šī stilista veidotā vakara tēlā, kurā šosezon obligāti ietilpst mākslīgās skropstas un mati?
Būs jāpārbauda.

Reportāža no manām pirmajām kāzām


Kāzas notika Paradise Village viesnīcā. Tas ir milzu betona komplekss, kurš būvēts, lai Puertovajartai dāvātu muļķīgā kārtā iztrūkstošās Maiju piramīdas.
Līgavas istabiņa dažas minūtes pirms domājāmā ceremonijas sākuma. Priekšplānā sievasbrālis skatās futbolu, vidusplānā notiek nesankcionēta fotosesija, tālākā plānā pannē līgavas mākslīgos matus, bet pie loga grimmē līgavu.
Daudz mierīgākā līgavaiņa istabiņa. Pārsteidzu nesagatavotus.
Laulības sākās ar nokavēšanos saucamās piramīdas smailē. Zāle liek domāt par Rucavas vidusskolas aktu zāli pēc bērnu sienu zīmējumu konkursa Uzzīmē savu maiju! Griestu vietā - stikla piramīda.
Ceremonijas svinīgākais brīdis - laulības reģistrācijas papīru parakstīšana. Līgums ir biezs, uz kādām 6-8 lpp. To paraksta un ar pirkstu nospiedumiem apzīmogo līgava ar līgaivaini, paraksta četri liecinieki. Gredzenu mīšana izpaliek, bet bučošanos nokavēju (kāds kauns!) Lai arī man likās, ka ceremonija ir formālāka par reģistrācijas apliecības saņemšanu Uzņēmumu reģistrā, līgava raud un raud.
Pēc valša (abi apskāvušies lēni bučojās zāles vidū) līgava nodzied pa virsu savam mīļākajam ierakstam dziesmu Kad tu ieradies.
Līgavas meita saka runu, kurā mīļi uzņēm jauno tēvu ģimenē. Visi brālēni un māsicas sanākuši klausīties.
Līgavas tēvs dod norādījumus jaunajam vīram.
Kad dodamies prom, otra līgavas meita izklaidē viesus ar Maikla Džeksona dziesmām.

svētdiena, 2009. gada 27. septembris

No rieta līdz ausmai

Gandrīz autentiskās maiju piramīdās notika manas pirmās kāzas (kā fotogrāfei) Puertovajartā. Joprojām esmu bez valodas, galvā rindojas dažādas frāzes, kas varētu rotāt aprakstu. Ir dažas bildes, kuras uzņemtas ar vienīgo domu - parādīt savējiem.
Krišs saka, ka From dusk till down esot jānoskatās vēlreiz, bet man ir plāns rakstīt scenāriju un sūtīt Tarantino vai kādam citam, kas spētu novērtēt.
Rītdien modīšos un rakstīšu, ja vien spēšu.
p.s. Vēl man iešāvās prātā Sievietes smarža. Kāds amerikānis ar puķainu cepuri galvā savam draugam aklam penisonāram garā gaitenī skaļi klāstīja, kāda brīnišķīga sieviete ar kādiem fiziskiem dotumiem apveltīta pagāja garām (tā biju es).

ceturtdiena, 2009. gada 24. septembris

Maskotas brauciens bildēs

Ir iztukšots Mario ziepjutrauks un iegūtas Maskotas ceļojuma piezīmes.Divas dienas kratījāmies kravaskastē pa apkārtējiem kalniem.
Krišs un Mario atraduši pirmās gailenes un bekas.Parādnieku saraksts pie Maskotas pilsētas centra veikala. Vidējais parāda apjoms - no Ls 20-60
Vakarā bija pilsētas tirgotāju aizstāvja baznīcas svātki, kuri, protams sākās ar uguņošanu un gājienu.
Es zokolo - tagad mēs zinām, ka pilsētas centrālo lapeni mūsu galā sauc par kiosku.

Zemestrīce

Neērti atzīties, bet no mums 167 jūdžu attālumā notikušo 6.7 baļļu stipro zemestrīci nejutām, jo gulējām.