ceturtdiena, 2009. gada 8. oktobris

Pacietības gals Slepenajā studijā

Jau vairākus mēnešus kā pret sienu runāju par to, ka pēc grimma uzlikšanas (paraugus var redzēt iepriekšējos ierakstos), modeles nepazīstu. Tās pārvēršas vienādās padzīvojušās sievietēs. Acis ir izkrāsotas visās varavīksnes krāsās, mati pilni ar želeju, upures nelaimīgas.
Par grimmu atbild vietējā Secret studio, kura lepojas ar stāstiem par saviem starptautiskajiem klientiem. Visbiežāk gan aiz stikla durvīm redzamas garlaikotas reģistratores un pāris meistari blenžam TV.
Šodien gāju meistariem rādīt modes žurnālus. Kad ierados, bija nokavēts. Meitene izkrāsota kā žogs, mati vienā želejā, ka grab vien. Saku, ka vajadzētu paņemt nost krāsu no acīm un lūpas veidot apjomīgas, bet ne spīdīgas.
Aizeju uz tirgus pēc zivs vakariņām, kad atgriežos, meitene sēž ar līdz degunam nokrāsotu muti. Krišs skaidrā spāņu valodā pavēsta, ka viņa izskatās pēc jenotiņa.
Pēc mirkļa no otras studijas otrā pilsētas galā atdrāžas studijas mākslinieciskais direktors, atstājis klientu pusšminķētu. Manā klātbūtnē zvana aģentūrai un stāsta, ka es viņus apgrūtinot.
Labi, ka neizkāvāmies. Man šķiet, ka esmu iedzīvojusies patiesos ienaidniekos. Ātri gan.

Nav komentāru: