Ja esi četrus gadus dzīvojis namiņā ar diezgan vienkāršu apdari, bet
tad pēkšņi ievācies akurātā savrupmājā ar kolonnām un visu pārējo, tad
problēma izrādās ir nevis izvākšanās, bet ievākšanās.
Pēkšņi nekāda vecā kārtība neder. Ar putnu rakstiem rotātā baltā
pieliekamajā kambarī nomīcītas kartona kastes ar uzrakstu "tīkla vadi"
vai "grillēšana" neiederas tāpat kā citas mantas, kuras iepriekš
novērtējām par teju labām esam. Aiz durvīm grēdās sakrautas kartona
kārbas, kuras izvācoties bija zelta vērtē, tagad ir vēl viena problēma
no kuras jātiek vaļā.
Vakar iekārtojām virtuvi. Šodien iekārtojām darba vietas un dzīvojamo telpu. Rītdien kārta drēbēm un guļamistabai. Nu un tad gan vizuāli atskaitīsimies par paveikto!
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
2 komentāri:
Klau, jums gan ātri iet! Man, piemēram, iekārtošana ir tik būtiska lieta, ka dienas laikā kopā ar visu uzkopšanu un pār-uzkopšanu ar vienu telpu ir grūti tiks galā, kur nu vēl, ja viss jādara no nulles!
Bet par putniņpieliekamo labs. Bildes studijā! :)
Māra
P.S. Ceru, ka Maksīc jūtas labāk.
Maksis ir uz pekām. Vēl klibo un ir diezgan nīgrs, bet dzīvos. Eva
Ierakstīt komentāru