Tieši pirms desmit gadiem Pateicības dienas naktī es lūkojos pa Greyhound autobusa logu kā garām slīd Corpus Christi pilsēta un ļoti, ļoti vēlējos atgriezties Meksikā.
Šorīt es pamodos Four Seasons viesnīcā un saņēmu pirmo apstiprinājumu kāzām Francijā vēl šovasar. Esmu ļoti, ļoti pateicīga.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
3 komentāri:
jā... 10.gadi... toreiz tikām līdz Palenque, bet vienas dienas pietrūka , lai uzbrauktu San Cristobal de las Casas, jo bija jāpagūst uz to autobusu.
Tādēļ nolēmām atzīmēt šo jubileju un turpināt 10 gadus vēlāk tieši no šīs vietas. Mums biljetes jau ir, bet vai tās ir arī Evai un Krišam?
ceļabiedri no Greyhound autobusa
Skan tā kā pasakā, lai gan es apzinos cik grūti ir tas nācis :).
Lai spēks turpmākiem veikumiem.
apsveicu mīļā! lepojos ar tevi.
Ierakstīt komentāru