Kāzu drudzis

Šovakar braucu uz Las Caletas bildēt šī gada pēdējās kāzas. Mana darbadiena sāksies ar ierašanos pēdējā ar auto sasniedzamajā pludmalē - Boca de Tomatlan, noķerot ūdenstaksi un ar to joņojot uz kāzām. Visi saka, ka tur ir daudz delfīnu, muļķības. Es neesmu nevienu delfīnu visā savā ūdenstakšu vēsturē redzējusi, vienus vienīgus vaļus, lidojošās zivis un rajas.
Krišs šodien būs otrais fotogrāfs, viņš kopā ar līgavaini ieradīsies Las Caletas ar katamarānu.
Vispār šī ir mana pati nemīļākā kāzu rīkošanas vieta - džungļi nozīmē to, ka vienīgais apgaismojums naktī būs sveces, ugunskuri un lāpas. Bildēšanu tas padara nepanesamu, jo ir tik sasodīti tumšs, ka fotoaparāts mulst un nespēj ne asumu iestādīt.
Krāmēju savas izejamās/darba kleitas (vienmēr viena lieka, ja nu iesēžos slapjumā, uzraujos uz kāda auga vai aplej kāds oficiants vai viesis) un žakete atpakaļceļam. Pēc kāzām ar darbinieku laivu pa tumsu dragāsim atpakaļ uz Boca. Evakuācija no darba vietas naktī notiek tādā ātrumā, it kā būtu paziņots, ka pludmalē tūdaļ ietrieksies meteorīts. Un tad vēl stunda pa serpentīnu atpakaļceļā, kad nogurums ir tāds, ka ne spēka papļurksēt.