ceturtdiena, 2010. gada 18. marts

Kā pašam dieviņam azotē

Es jūtos ļoti lutināta. Tik lutināta un pacilāta, ka kājas knapi zemi skar. Gvadalaharā iekāpu ar pareizo kāju. Piespiedos un piezvanīju ne tikai sapņu klientam, bet arī sapņu aģentūrai. Un tā nupat ienācu savā Vajartas mājā atnesdama divas lieliskas ziņas - mēs jau maijā strādāsim ar Holie B peldkostīmiem un mēs ar Tomu esam pieņemti sapņu aģentūrā Container One. Kad izgāju no aģentūras, es mazliet paraudāju prieka asaras.

Bet lutināšana bija visāda - stāvēju baltā grāmatnīcā un visa Deivida Bovija diska garumā šķirstīju fotogrāmatas, klejojot starp trijiem fotogrāfiju grāmatām atvēlētajiem plauktiem.
Mērīju kleitas japāņu dizaineru veikaliņā. Ēdu gardus tako ar lielopa aci, lūpām, mēli, galvu. Izklausās slikti, bet ļoti garšīgi, es galvoju. Pateicos milzīgā violetu saulezzaķu pielietā katedrālē. Sadraudzējos ar Holie B dizaineri. Ciemojos pie Zanes un Kažas viņu pavisam nesen ieviestajā dzīvoklī ar jumtu, no kura var skatīties kā saule pazūd aiz Tekilas vulkāna.

Epasts pilns ar vēstulēm, darbi dzen darbus. Es esmu vislaimīgākā fotogrāfe pasaulē. Mūsu namiņā ir pacilāta gaisotne, Toms rada traki labu grāmatu par Meksiku, priecājamies un uzjautrināmies.

Un daudz laimes vārda dienā, Ilona! Ilgojamies!

Nav komentāru: