Svīstot

Pēdējās dienas pirms lietus sezonas sākuma.
Mēs ar Alisi mokāmies ar apetītes zudumu, vakaros pietūkušas kājas un nav iespējams iemigt.

Tā kā naktīs nelīst, rīti aust sutīgi. Drīz uzlec sarkana saule virs mūsu palmu birzs un sākas cepiens. Ap vieniem dienā tas pāraug bliezienā, starp diviem un četriem uz ielas rādīties diez kas nav. Vakaros karstums lēni atlaižas, bet tad ēkas atdod savu dienā iegūto siltumu. Temperatūra ir ap 33 grādiem, naktīs - 26, mitrums tuvu 100 procentiem.

Vajartā ir sākusies vasara - daudzi uzņēmumi no 2 līdz 4 nestrādā, uz ielām un darbavietās guļ cilvēki, meksikāņi satiekoties izvairās skūpstīties, jo pār vaigiem līst sviedri. Krišs nopirka ap galvu liekamo sviedru stīpiņu tenisam, jo spēlējot sviedri kož acīs.

Es zinu, ka klimata apraksts skan šausminoši, bet mēs izbaudām šo laiku - vasara Vajartā ir intensīva un romantiska.

Nākamnedēļ sākas fotosesija, rītdien ierodas klients, bet parīt - modeles. Bet pagaidām vēl vienas kāzas jānodod un čupu čupām bildes jāatver.

Tīrība

Šonedēļ iekārtojām dzīvokli un jaunu mājaslapu. Tikai kāzas, pagaidām testa režīmā:
http://photovallarta.photoshelter.com/
Gaisīšu komentārus, lūdzu.

Benzīna cena

Kā ieleju benzīnu, nopriecājos. Parasti lejam par 200 peso un braucam nedēļu (Ls 8), ja pieleju pilnu bāku benzīna, samaksāju 450 peso (Ls 18). To mēs šeit Meksikā saucam par pārvietošanās brīvību!
Kaut kā neērti, gluži vai zagļi.

Suģestējoši

Suģestējoši. Šeit publicēju, lai kādā no nākamajiem Youtube vakariem nav ilgi jāmeklē.
Šī dziesma bija īstā pirmā dziesma kāzās, kurās līgava ar ģimeni mēģināja darīt visu, lai sabojātu kāzu fotogrāfiju. Klausos, smejos un atlasu bildes.

Pēc tamalēm skrienot

Krišs tik ilgi pasēja savas atslēgas, kamēr es, pēc tamalēm skriedama, tās pasēju.

Taureņi

Vistrauslākais ir idejas. Es tās jūtu kā tauriņu barus, kairinošus un nenoteiktus. Vienu noformulēt un saglabāt ir varoņdarbs. Tad to atrast un vajadzīgajā vietā vilkt ārā un likt lietā ir virtuozitāte. Bet dažkārt tu gaidi, ceri un lūdz, un pašā visgrūtākajā brīdī tie kā tauriņi atlido, paši sēžas pareizajās vietās.

Gatavojos fotosesijai, idejas mudž pilna galva, cenšos tās klasificēt un uzticēt kādam vajadzīgo detaļu atrašanu. Tajā pašā laikā ceru, ka īstajā brīdī mūs piemeklēs kāda dāvana. Tāda dāvana, kuras klātbūtni šobrīd var tikai apjaust.

Ligzda

Pirmā laika eiforija, ka mums neko nevajag un ar 8 somām dzīvei pietiek, ir beigusies. Šodien nopirkām divas Īmsa krēslu kopijas, iekārtu sienasskapim, grāmatplauktu guļamistabai un koka galda virsmu, kuru uzlikām uz āžiem. Rītdien savā tirkīzzilajā istabā izkrāsosim koloniāli zilu iebūvētā skapja iekšpusi. Ak, kā man patīk mūsu māja zem koka.

Vārds, kura pietrūka

Meksikāņi nesaka nē. Sevišķi klientam sacīt nē ir slikts tonis. Es ar savu latvietiski taisno skatienu uz lietām un nespēju noturēt mēli aiz zobiem ne vienu vien reizi esmu nonākusi situācijā kad varonīgi paužu grupas nostāju, bet neviens par to paldies nesaka.

Tagad es mācos klausīties. Piemēram, klausulē.
- Labdien, señorita Eva, vai tā esiet jūs?
- Jā, tā esmu es. Kas jautā?
- Señorita Marija no albumu drukātavas. Kā jums klājas?
- Labi, paldies, un kā jums?
- Arī ļoti labi, paldies... (īsa pauze). Zvanu sakarā ar albumu. (Īsa pauze).
- Jā, kā veicas albumu sakarā? (Divas īsās pauzes man saka, ka labi jau nu neveicas gan).
- Redziet, jūs esat atsūtījusi failu ar 18 lpp, bet mums ir grūti nodrukāt darbu ar lpp skaitu, kas nedalās ar 4.
- Hahaha, kā es tam nepievērsu uzmanību! Tas nozīmē, ka fails jāpārtaisa?
- Jā, būtu labi...

Skatieties, ja es nebūtu uzminējusi, ka ar albumu ir slikti, saruna skanētu apmēram tā:

- Labdien, señorita Eva, vai tā esiet jūs?

- Jā, es. Kas jautā?

- Señorita Marija no albumu drukātavas. Kā jums klājas?

- Labi, paldies, un kā jums?

- Arī ļoti labi, paldies... (īsa pauze). Zvanu sakarā ar albumu. (Īsa pauze).

- Ļoti labi. Kad būs gatavs?

- Tas ir grūti pasakāms. Mums ir sarežģīti nodrukāt albumu. 

- Jā, bet kad būs gatavs?

- Pirmdien. 

Apmēram tā es runāju pirmajā Meksikā pavadītajā gadā. Mācība ir - klausīties balsī, uzmanīties vai esi atstājis spraugu kurā meksikānis sevisprāt nekļūstot rupjš un neprofesionāls var pateikt nē nesakot nē. Un pirmdien, gaidot albumu un nesaprotot kādēļ tas nav gatavs, es būtu vainīga ne Marija, jo rupji izspiedu solījumu.
Kāpēc es jums to stāstu? Mans dārznieks pēc solījuma sagatavot tāmi terases būvniecībai aiz mājas ar skatu uz tenisa laukumu ir pazudis. Esmu no viņa izspiedusi solījumu, kuru viņš nevar izpildīt. Un vieglāk ir nenākt un neatzīties kā būt spiestam pateikt nē.

Bet ar jā teikšanu ir pavisam vienkārši - latvietis padomās un tad pateiks jā, bet meksikānis pateiks jā un tad padomās.

Nāk vasara

Ar zibeņiem un rībieniem vakarnakt nolija pirmais šās vasaras negaiss Vajartā. Nākamos trīs mēnešus tādi mums būs teju katru vakaru. Vakaros no debesīm gāzīsies ūdens, bet rīti ausīs tveices pilni, saule spīdēs visspēcīgākajā režīmā.

Kā sabojāt kāzu bildes

Vajag sākt sarunu ar fotogrāfu, ka nemaz negribat fotogrāfēties, bet ja viņš fotogrāfē, lai nevienu ar to netraucē. Tad vajag sūdzēties par to, ka fotogrāfs nav izrādījis iniciatīvu un tādēļ nav nobildētas bildes kuras varēja nobildēt.

Vajag bēgt no kameras, neļaut fotogrāfam uzstādīties, pēc pirmā klik iet prom. Ja fotogrāfs izrāda iniciatīvu, tad vajag aizbildināties ar to, ka tālu salidojušie draugi ir daudz svarīgāki par fotogrāfijām, pēc mirkļa apstāties un ilgi sarunāties ar kādu darbinieku no blakus kāzām.

Nekad nevajag būt kopā ar līgavaini. Skūpstīties pavisam noteikti nevajag, to kāds vēl var nofotografēt.

Pirmo valsi vajag pārtraukt ar šņācienu, ka tas nav īstais dziesmas aranžējums. Doties ar vārdiem: "F$% šito F^%^% dziesmu es nemaz negribēju!" pie dīdžeja un tam palūgt mikrofonu, lai publiski viņu pazemotu.

Vajag dzert, un daudz. Tusēt ar paceltu alus pudeli rokās un dejojot to neizlaist. Der kāds dibenjoks.

Par radiniekiem vēlams atcerēties divos rītā, divdesmit minūtes pēc tam, kad pieprasīts cālis, kas pagatavots divos veidos. Doties pie patukšajiem, ar kūku atlikumiem, klikatām un pusizdzertām glāzēm noklātiem galdiem, un sastāties (sasēsties) grupas bildēm.

Pret fotogrāfu un kāzu organizatoriem vajag izturēties kā pret slinkiem kalpiem. Vēlams visu laiku fotogrāfu izrīkot, lai aiziet kādu pasauc vai kaut ko no kaut kurienes atnes. Uz šito gan neviens neķeras, bet mēģināt vajag.

Kāds ir šādu kāzu bilžu materiāls?
Veiksmīgi nofotogrāfēta ceremonija, kam seko grupas un grupiņas izgaismotu seju smaidot kamerā. Sākumā uz gaiša fona, tad tumšāka, tad spīdīgām acīm, tad spīdīgām sejām, tad sviedru lāsēm un atplēstiem krekliem. Pa starpām kāda dekorācija, kāds smuks bērniņš un tas arī viss. Man nav ne jausmas ko iesniegšu šiem līgavaiņiem, lai kas arī tas būtu, tas neatbilst manam priekšstatam par kāzu foto. Man ir bail iet gulēt, iespējams naktī man virsū lēks sadzērušies indieši, sviedraini afroamerikāņi un sareibusi līgava ar grīļīgu līgavaini.

Sēdēju tualetē un domāju (tā ir vienīgā vieta, kur no šī ārprāta varēja patverties, protams, aizverot kabīnes durvis), ka parasti vidējā budžeta kāzu vidū gadās pa kādiem dīvaiņiem. Nabagu kāzas mūsu pilsētā mēdz būt jautras un sirsnīgas, bet bagātnieku kāzas - elegantas un ārkārtīgi smalkām manierēm. Šīs bija lielas un ļoti greznas, labi organizētas kāzas. Netrūka nekā - ne mariači padsmit cilvēku orķestra, ne dāvanu visiem divsimt viesiem, ne smalku rotājumu un dārgu ziedu. Taču tas viņus nepaglāma no nepanesamākā pāra goda kāds jebkad redzēts.

Tīrākās sakritības dēļ Toms filmēja savas pirmās kāzas. 

Ziņu nekādu

Nu, protams, ka ziņu nekādu, jo visa dzīve vienos kāzu vīteros. Groziņā labi čab. Acis šķības bildes koriģējot.

Dienas arvien karstākas, vakaros debesis paliek sarkanas; tas uz lietu. Visapkārt mango, blakusmājas dārzā ienākušās līčes, visas pažobeles pilnas puķpodu, zemes un stādu.

Pievienoju dažus kāzu vīterus. Vairāk kāzas var skatīt te un te.

Bet nu gan - ar jūsu atļauju dodos pie miera, rītdien un parīt, aizparīt un aizaizparīt pēdējās šāssezonas darbadienas. Pēc tam? Pilnīgs miers, lietus sezona, tveice un vasara.

Labākās ziņas šogad

Four Seasons Punta Mita vadībā esošais soms Sakari pavēstīja trīs jaunumus -

• Puerto Vallartā tikšot iestādītas 5000 (5000!) bugambilijas, mūsu pilsēta būšot bugabiliju pilsēta. Šajā sakarā šodien iestādīju (gan neko nezinot par 5000 māsām) bugambiliju bonsai.
• Malecon (promenāde) tiks pārvērsts par gājēju ielu. Tas gan notiks par sastrēgumu cenu centrā.
• Uz Vallartu no novembra lidos tiešais reiss no Amsterdamas (apmēram Eur 600)! Šī ir vislabākā ziņa pasaulē. Arkefly.nl - vēl gan nav iespējams nopirkt biļetes.

Saviesīgi pasākumi

Kamēr gatavojos sakārtot galvu un uzrakstīt kādu rindiņu par bagātākā Gvajabitu vīra meitas kāzām, tikmēr notika kas ievērīgas cienīgāks, kas aizēnoja šo stāstu.

Šovakar ar Pierre, viņa līgavu Gabi, Krišu un Gvadalaharas kāzu organizatori Paulinu devāmies vakariņās uz īsti labu, jo Pierre atzītu franču bistro tepat pie galvenās katedrāles. Pierre ieradās sarkanā Tkreklā, es - melnā kokteiļkleitā, Gabi - vieglā, bet pieklājīgā svētdienas kleitiņā, bet Paulina - ar tumšu acu krāsojumu, pieglauztu asti, īsīsu kleitiņu un tik augstiem papēžiem, ka nostāvēt, kur nu paiet, nav iespējams.
Tikko apsēdāmies pie galda, sarunu maratonu ar saucieniem un īsiem spiedzieniem uzsāka abas kompānijas meksikānietes - Gabi un Paulina. Tēmas mijās apmēram divās minūtēs viena, runāts tika strauji, bez apstājas un ar prieku iztirzājot detaļas. Es jutos kā pie palu pārņemtas Paurupītes - pirmkārt šoks par plūdiem, otrkārt kā iespējams tik mazai upītei vispār sacelt tādas nekārtības. Jo tālāk, jo trakāk - tika izcilāti ģimeņu mīļvārdiņi, aprunātas vīngliemežu receptes, Paulina apgaroti stāstīja par ceļojumu uz Vāciju un reizi, kad visskaistākais vīrietis pasaulē (no Neapoles) viņai uzaicināja kafijā, un tas nebija viss. Vēl bija daudz pikantākas detaļas - brazīļu vīriešu skaistums un Patate (bulterjera) caureja un kopīgu vīriešu paziņu pievilcīgums. Tad tādu vīriešu pievilcīgums, kurus visi nepazina, līdz apstājāmies pie Pierre, kuru Gabi aiz inerces sāka iesolīt.
Apmēram divu stundu laikā Krišs neizdvesa ne vārda, Pierre laiku pa laikam raidīja uzjautrinātus skatienus, es paguvu īsi atbildēt uz jautājumiem, bet abas meksikānietes šķīla tādas valodas, kādas nekad iepriekš nebiju dzirdējusi, arī kāzu sagatavošanās posmā ne. Nav iespējams aprakstīt sacelto jezgu no ienākšanas restorānā līdz rēķina pasniegšanai. Bet kā šeit saka: lo pasamos muy bien!*


* Labi pavadījām.


Un daudz laimes dzimšanas dienā, Santa! Šodien atcerējos XV gadu jubileju. Tas tomēr bija stipri lielāks kultūršoks.

Apstulbinoši ātri īstenojies kāds profesionāls sapnis

Kad pagājušā gada martā ar Tomu sākām veidot kāzu fotogrāfijas biznesu Meksikā, ar pavisam šķībām actiņām skatījos un pat neatceros vai uzdrīkstējos vēlēties nonākt visietekmīgākajā galamērķkāzu (destination weddings) portālā. Nupat atbraucu no Gvadalaharas modeļu atlases kā arī bagātākā Gvajabitu vīra meitas kāzām un izbrīnīta ieraudzīju mūsu mājaslapas apmeklējumu statistiku. Jā, mēs jau mēnesi esam www.Bestdestinationwedding.com mājaslapā, šodien izcelti pirmajā lapā. Mani izbrīna fotogrāfijas izvēle. Šī te teju paskrēja garām pie pirmās atlases, un albumā iekļuva tikai ar pārējām bildēm krāsu saskanīguma dēļ.

Labs gads

Nepietiek ar to, ka sākusies neredzēti ražīga mango sezona, arī banāns (kuram teju divus gadus klāstu kas jādara) izdzinis pumpuru.

Kāzu kleita

Poļinas Pantyushinas dizanēta līgavas kleita. 

Poļinas kolekcija

Catalogue Polina Pantyushina Summer 2011
Photographer Eva Sica
Assistant Edvins Lukasevics
Coordinator Pierre Morillon
Make-up, hair Mari Trini Meza
Models Anna Luisa, Pavlova

Oi

Šodiena mani izsita no līdzsvara.

Pirmkārt Mehiko klients, kurš negrib maksāt, melo, sūta no vienām durvīm, sūdzas, ka nekas nepatīk, nevarēs/negribēs lietot bildes, tikmēr slepus (cik nu slepus - internetā) sācis kampaņu ar manis bildēto materiālu. Nogriezis ūdenszīmes un rauj vaļā ar zemas izšķirtspējas paraugbildēm. Kad saku, ka būs jāmaksā, sāk kaulēties, līdz kļūst telefoniski agresīvs. Jālīgst advokāts, jācīnās, bet tāds slinkums. Bez tā taču pavisam vienkārši varēja iztikt. Turklāt nekādi nesaprotu klienta darbu vadītāju - līdz brīdim, kad sāku interesēties par naudu, bijām labākie draugi - viņam patika modeļi, nu viss bija lieliski. Tagad kažoks otrādi, rāda zobus.

Otrkārt mēra kāzas, kuras tomēr bildēs cits fotogrāfs, ir sāpīga tēma. Kāzu organizatore, kurai bija gan dengue, gan atgriezies mīļākais, gan sadedzis dators un pazudis telefons (jo bija jāmaksā par bildēm, bet nebija naudas) savērpuse intrigas. Tas ir viņas pirksts, ka kāzas nav mūsu. Eh.

Treškārt Poļinas situācija ar banku (to pašu par kuru stāstīju) ir absurda un bezcerīga. Pēc tam, kad sācies lielāks naudas apgrozījums, banka viņu ielikusi aizdomīgo sarakstā, turklāt kāda kliente neatpazīstot savu parakstu. Nauda no klientu kontiem ir noņemta, bet Poļinas konts ir slēgts un termināls atņemts, neatdodot godīgi nopelnīto naudu par trim kleitām jo... viņa esot blēde. Diemžēl saraksts esot saraksts. Tagad ir skaidrs kā tādā var iekļūt, bet izkļūt no tā diez vai ir vispār iespējams.

Poļina saka, ka viņa jūtoties neaizsargāta un gribot prom no Meksikas. Mierināju, ka nav vainojama  ne valsts, ne tas, ka esam ārzemnieces. Maksāšanas kultūra gan šeit ir krietni sliktāka kā pieredzēju Latvijā, bet naudaslietu netaisnības tādas pašas vien ir.

Mēs bijām tuvu, bet...

mūsu mēra kāzas fotogrāfēs kāds cits, par to šodien īsā vēstulē paziņoja kāzu koordinatore.

Jaunā Poļinas kolekcijas fotosesija

Tā vabole nav rekvizīts, bet Poļinas braucamrīks.

Nevar saprast, vai šis darbs atgādina kaut ko ko esmu jau reiz nobildējusi, vai arī biju to iepriekš nosapņojusi. Bildes, protams - ātrā atlase ar žiglo korekciju.