Evas dienasgrāmata

Atkal sniegā

2012-02-17T11:26:00.001+03:00

Ar plānas ādas kurpītēm un Maijas lienētā visplānākajā bītlenītē -8 grādu salā teciņus vien pa skrejceļu šļūcu izejas uz pilsētu virzienā. Labi, ka galvā bija uzbāzta iguanas cepure (kuru Valentīns un Guna vienprātībā lūdza mani nevilkt, vismaz Rīgā ne) un rokās bezpirkstu pirkstaiņi.

Naktī tradicionāli modos, lai rītu siļķi un paku saldās kukurūzas. Pēc pusgada pārtraukuma baudīju vannas priekus, bet no rīta modos no Odrijas nepiekāpīgajiem paziņojumiem, ka nekur uz Bērnu Māju neies, jo paliks ar Eviņu.

Plānojam fotosesiju, parīt jau sākam. Mans telefons tas pats 29115694.

Dzīres un dāvanas

2012-02-01T10:36:00.001+03:00

Starp fotosesijām, kāzām un bilžu blāķu apstrādes naktīm pēdējos mēnešus esam ciemojušies, iekārtojuši Kriša vecākus uz palikšanu, atpūtušies villās un mazliet ceļojuši. Dzīve ir bijusi tik krāšņa, ka neiespējami bijis piespiesties to aprakstīt.
Nupat pārbraucām no San Pancho pēc vēl vienas fotosesijas un atpūtas villā. Upē ganījās zirgi, kliedza nezināmi putni, garām kāšiem vien lidoja pelikāni, jūrā gāja bruņurupuču mazuļi un garneļu zvejnieki, taisni palmā līda čūska. Gulējām te pie baseina, te uz terases, pastaigājāmies te gar okeānu, te pa ciematiņu.

Mums tika uzdāvināts viens no skaistākajiem saulrietiem kādu esmu redzējusi.
Galva tīra un ļoti radoša, ir daudz spēka, lai brauktu 15. februārī uz Latviju strādāt.

Kāzu fotogrāfes karjera

2012-01-20T09:35:00.000+03:00

Kā mūsu līgavas prot rakstīt atsauksmes! Šeit var izlasīt visas piecpadsmit. Dažas lasot acīs sariešas asaras, nopietni. Pateicoties viņām, esam pakāpušies 19. vietā prestižajā BestDestinationWedding forumā. Šīgada plāni - rūpēties par publikācijām žurnālos un blogos, lai nākamajā gadā daudz skaistu kāzu.

Augustā plānoju braukt Rīgā. Pagaidām neviens datums vēl nav rezervēts, esmu atvērta kāzu ielūgumiem.

Skaitļos

2012-01-09T09:07:00.002+03:00

Visu var izteikt skaitļos, pat aizņemtības atrunas.
Pēdējo 90 dienu laikā no mūsu foto servera lejuplādētas ir 20 700 kāzu bildes. 20Gb mēneša limits tūdaļ tiks sasniegts.

Rītdien ierodas Inta ar savu māsu. Gultas saklātas, logi nomazgāti, tikai mans nododamo failu saraksts nav paveikts un iznīcināts. Te nu bija ilgi gaidītās brīvdienas.

Finiša taisne

2011-12-31T10:19:00.001+03:00

Pēc pēdējām gada kāzām izrādās, ka rītdien ir vēl kāzas un fotosesija. Ak, dievs dod izturēt.

Vai tā var būt nostaļģija?

2011-12-28T07:28:00.001+03:00

Daži Vajartas latvieši šogad sūdzējās par Ziemassvētku noskaņas trūkumu. Kā lai tādu dabūn, ja apkārt vien palmas un bērni priecīgi kliedz korāļus? Vajagot baltus un skaistus.

Es gan saskatu divkosību, kuru nespēj noslēpt ne skābēti gurķi, ne pašceptas piparkūkas un rosola bļodas. Šonakt gaisa temperatūra noslīdēja līdz +17 (dienā +27) un lielākā daļa Vajartas latviešu punķojas, klepo, dzer groku, ārstē aukstumpumpas un staigā, ietinušies segās. Sniegu šeit neviens nepārciestu, ticiet man.

Sezonas vidus, gada beigas. Nogurums.

2011-12-20T07:17:00.001+03:00

Rindojas dāvanas mūsu servisa pārdevējiem. Rindojas faili foto galerijās. Plakstiņus aizvien spēcīgāk spiež nogurums, bet vēl ir nedēļa aktīvajā kāzu sezonā. Februārī tā atsāksies ar jaunu sparu, bet tagad ir jāiztur līdz decembra beigām. Nāk talkā gan Krišs, gan Guna, un Kriša vecāki. Varu galvot, viss tiks iesniegts laikā.

Dāvanas no dzimtenēm

2011-12-19T04:05:00.001+03:00

Francija ir lielisks zīmols, kas Pierre un līdz ar to arī mūsu komandai pievieno vērtību. Par Latviju dzirdējis ir retais, un pēc atbildes saņemšanas no kurienes es esmu, mani klienti visbiežāk pārsviežas uz kādu tēmu, kurā visi labāk orientējas, piemēram, laika prognozi (saulains, protams, bez nokrišņiem).

Costco atradu trifeles no Francijas, kuras Ziemassvētkos dāvināsim sev lojālajām kāzu organizētājām. Lai pārstāvētu abas valstis, vajadzēja vēl piepirkt klāt vodku Stolichnaja, kura pildīta Latvijā. Tā ir vienīgā prece, kura jebkad redzēta Vallartā no Latvijas. Lai nu kā, kāzu organizatorēm dāvanas no manas dzimtenes šogad izpaliks. (Kad gaidāmas šprotes, zefīrs un īsti laba Latvijā ražota šokolāde? Nu, kad?!?)

Viesmīlība

2011-12-18T08:37:00.000+03:00

Naktīs, braucot mājās no vēliem darbiem, viesnīcu rajonos autobusu gaida pulki ar baltos apģērbos tērptiem ļaudīm. Viņi visu dienu ir smaidījuši, pasnieguši atspirdzinājumus, klājuši gultas, vārījuši un cepuši, teikuši neskaitāmus "lūdzu" un "paldies". Kāds no viņiem ir staigājis pārģērbts par dinozauru un izklaidējis bērnus, kāds no viņiem ir desmit stundas elles karstumā ir cepis un šmorējis, vēl kāds baltos zābakos un gumijas cimdos nomazgājis tik daudz trauku kā vidēji vecpuisis dzīves laikā. Naktīs viņas izpin no matiem ziedus un noģērbj tautas tērpus, viņi uzvelk klikatas kurpju vietā, un tur nu viņi visi ir - saliedēta ģimene, kas rada iespējamu bezbēdīgu atpūtu tūkstošiem tūristu. Un viņi smaidīs arī rīt no rīta - cits no septiņiem, cits no deviņiem; sešas dienas nedēļā, nerunājot darba laikā pa telefonu, neradot lieku troksni, ievērojot simtiem korporāciju izstrādātus norādījumus, beidzot darbu kad prom devušies pēdējie klienti.

Mūsu līcī ir vairāk kā 250 viesnīcu, tajās nodarbināti tūkstošiem cilvēku. Manās acīs viņi ir varoņi. Es nekad viņus neredzu īgnus un apnikušus. Tā esmu es, kas pieļauj šādu iespējamību, ne viesmīlības nozarē strādājošie.

Subpasaule

2011-12-15T07:06:00.000+03:00

Jau četras dienas no 7 rītā līdz 9 vakarā ar trīs stundu garu siestu pavadu fotogrāfējot "viss iekļauts" viesnīcu. Ģimenēm ar bērniem ir paredzētas istabas ar dvielīšiem salocītiem zvēru veidolā un mazs benķītis uz kura pakāpties, lai aizsniegtu izlietni, mantas vannai, bet minibārā piens un cepumi. Meksikas konceptā ir eļļas lampiņa, šūpuļtīkls un kafijas automāts. Dārzā dzīvo iguanas, putni un zivis, skan austrumu mūzika un palapās masē viesus. Vakaros teātrī rāda šovus, alejās atveras tirdziņš, bet otrā stāva bārā ansamblis spēlē Kubas mūziku. Var kāpt mākslīgā klintī, spēlēt minigolfu, trenēies beisbolā vai tenisā, piedalīties talantu šovā vai dzīvoties ar Flinstoniem.
Dzīvo, ēd un dzer cik gribi par Ls 40 no personas diennaktī. Mēs ar Pierre vienojāmies, ka tā ir subpasaule, kurā viss ir, bet nekas nav īsts un līdz galam. Tepat aiz vārtiem ir īsta Meksika, ar restorāniem un ceļojošu cirku, mūziku un salsu naktīs, īstiem tirgiem un notikumiem. Bet apmēram tūkstots cilvēku izvēlas dzīvot īstās pasaules atstāstījumā, kuru ar reālo Vallartu saista tikai okeāns aiz loga.

Kadafi dēls izvēlas mūsu līci

2011-12-08T20:38:00.001+03:00

Šo gan vajadzētu izmantot Vajartas reklāmas kampaņai!

Meksikas varas iestādes atmaskojušas Kadafi dēlu (Saadi Gaddafi) un viņa ģimeni par gatavošanos nelegāli iekļūt un dzīvot Meksikā. Plāns esot bijis dzīvot Banderas līcī, kurā ar falsificētiem vārdiem esot jau nopirkts vairāku miljonu vērts īpašums eksluzīvā attīstības projektā.

Krišs domā, ka viņš ir sūtīts Nahui un sapratis to burtiski.

Trīs laimīgi gadi

2011-12-03T17:36:00.001+03:00

30. novembra naktī apritēja trīs gadi kopš ieradāmies Meksikā. Esmu ļoti pateicīga sev un savam vīram par mūsu lēmumu, Dievam par saprāta piešķiršanu tik nelielos apjomos, kas ļāva mums darīt un pēc tam domāt. Meksikai esmu pateicīga par mātišķo uzņemšanu un sargāšanu.

Mūsu (maz)pilsētas leģendas

2011-12-02T07:51:00.001+03:00

Kāds man zināms fotogrāfs esot žigolo. Viņš pārguļot ar kāzu organizatorēm un līgavām (!!!), lai tikai dabūtu darbu kāzās.

Kāda man zināma 130kg smaga sieviete esot izdarījusi kunģa operāciju. Viņa tagad sverot 65kg (gluži kā es), un esot turpinājusi kristies svarā arī pēc bērna ieņemšanas. Mainījies esot ne tikai izskats, bet arī žesti un balss.

Mūsu ciema man zināmais melnādainais dziedonis pametis ģimeni un piedāvājis roku un sirdi kādai man zināmai tērpu māksliniecei, kurai ar viņu esot tikai platoniska mīla.

Kā jau jūs saprotat, pēc trīs mēnešu ilgas neredzēšanās satiku Poļinu.

Bet tikmēr visā promenādē pilsēta uzsaukusi bezmaksas bezdrāts internetu. Nupat beidzās gourmet festivāls, kuru strauji nomainīs Ziemassvētku histērija. Visur, izņemot mūsu namiņu, ir izrotātas egles.

Odrijas )ne(dienas

2011-11-25T07:23:00.001+03:00

"Mammu, viņi mani kaitina!"
Tie viņi esam mēs ar Krišu. Un nelīdz nekāda spēlēšanās un lutināšanās, ne vešana uz smalkām viesnīcām un restorāniem. Lūpa kvadrātā.

Pa ceļam no Four Seasons atradām pievilcīgu pludmales bāru vēlai brokastošanai.

Slavenais: "Mammu, mani kaitina!"

Stoiskā mamma.

Skaistais koks.

Lūpa kvadrātā.

Tāda maza jubileja

2011-11-25T07:09:00.001+03:00

Tieši pirms desmit gadiem Pateicības dienas naktī es lūkojos pa Greyhound autobusa logu kā garām slīd Corpus Christi pilsēta un ļoti, ļoti vēlējos atgriezties Meksikā.

Šorīt es pamodos Four Seasons viesnīcā un saņēmu pirmo apstiprinājumu kāzām Francijā vēl šovasar. Esmu ļoti, ļoti pateicīga.

Xinalani

2011-11-20T09:39:00.001+03:00

Latvieši nāk

2011-11-07T17:04:00.001+03:00

Šodien ir lielā diena, kad ierodas latvieši. Rozā istabā dzīvos Odrija ar behemotiņu un mammu, blakus mājā - Kriša vecāki, bet aiz stūra - pilna Puriņu māja. Ēdu šprotes un gaidu.

Lielākās kāzas līdz šim

2011-11-06T11:16:00.000+03:00

Viņš - pašvaldības jurists, viņa - arhitekte. Pārpratuma dēļ šajā laikā baznīcā bija nozīmētas divas kāzu ceremonijas. Divreiz vairāk viesu, divreiz vairāk fotogrāfu (videogrāfs tikai vēlāk noskaidroja, ka nofilmējis nepareizās kāzas), divreiz vairāk... mūziķu. Līgava kavējās 40min., bet viņas koris ieradās pēc stundas, kad svarīgākās vietas jau bija nospēlējuši uz otrām kāzām aicinātie vijolnieki.

Pēc mises notika civilā laulību ceremonija jūras krastā (baznīcai nav tiesības slēgt laulības). Laulāja pilsētas mērs.

Tiek parakstīti dokumenti (katrs no jaunlaulātajiem parakstām apmēram septiņas reizes), turklāt parakstiem blakus arī tiek likti īkšķa nospiedumi.

Laulāja pilsētas mērs (pa labi). Viesi bija ieradušies zelta un smilšu krāsas tērpos, daži violetā un sarkanā.

Tik daudz grieztu ziedu es redzējusi nebiju (droši avoti vēsta, ka tām iztērēti Ls 4000).

Vakariņas 500 viesiem tika servētas 12 minūtēs. Tās gatavoja viens no slavenākajiem Meksikas pavāriem. Mēs mielojāmies ar baltu zivi, kura bija noklāta ar plānām tikko apceptām kartupeļu zvīņām. Garšīgi. Pēc tam ilgi, ilgi uguņoja.

Apbrīnojami bija balles mūziķi no Guanahuato apmēram 20 cilvēku sastāvā. Sāka viņi ar Cosmos cienīgām a capella dziesmu versijām, beidza ar Gipsy Kings rēcieniem. Pa vidu viss ko vien varat iedomāties - saldās balsīs 70to un 80to gadu mūzika, mūsdienu ASV deju grupu repertuārs un arī dažas tautas dziesmas. No deviņiem līdz vieniem naktī ar pāris īsām pauzēm un nepārtrauktu 100% atdevi pasākumam. Iespaidīgi.

Bildes sagatavotas preses vajadzībām.

Drudzis

2011-11-04T08:07:00.001+03:00

Drudzis, īsts drudzis; meksikāņu santehniķis; uzlauzta siena; radu ierašanās pēc nedēļas, nē, piecām dienām, nē, četrām dienām....; Four Seasons fotosesija; dullas līgavas; laimīgas līgavas-miljonāres, reitingi un atsauksmes, cīņa par darbiem Francijā; pusdienās austeres. Apmēram tā no iekšienes izskatās augstās sezonas drudzis.

Samteņu laiks

2011-11-03T08:09:00.000+03:00

Pirms desmit gadiem šajā dienā bijām Real de catorce pilsētā. Es mocījos ar pirmo augstumslimību savā dzīvē, bet Krišs atrada brīnišķīgus kapiņus. Šodien visa Meksika smaržo pēc samtenēm, visapkārt cukura galvaskausiņi, krāšņi papīra vaiņagi, ir Visu mirušo diena.

Brokastīs skaista aplidošana

2011-10-30T05:08:00.001+03:00

Pēc fotosesijas kādā villā, iegāju tirgū. Iznesīgais señors pievērsa manu uzmanību. Es apsēdos.

Viņš izvēlējās dziesmu, es omleti.

Banda gaida señora izvēli.

Gribot dzirdēt dziesmu par nāvi.

Pēc tās viņš dāvā dziesmu man. Lai izvēloties, kuru.

Lūdzu, lai banda spēlē dziesmu, kuru domā, ka vajadzētu veltīt man.

Saimniece plaukšķina, solists dejo. Gaidīju saldkaisli sērīgu, bet izrādās traki jautra ir mana dziesma.
Paēdusi omleti devos uz jogas bungalo viesnīcu džungļu vidū (numuriņš ap 250USD naktī). Vajartas centrs par to ir daudz necivilizētāks, man tā šķiet.

Kam tas viss bija vajadzīgs?

2011-10-28T08:14:00.002+03:00

Oi. Kamēr Cecīlija Ņujorkā, mūsu māju vajā likstas. Vispirms nomira viņas rudais kaķis Dūms. To apglabāja zem mājas notekas viņas draudzene/uzraudze Tete. To izskaloja Jova pavadošās lietavas, bet apēda nezināmi meža dzīvnieki. Cecīlijas prombūtnē Tetes neciešamās dabas dēļ aizbēga istabene.

Šodien izrādījās, ka visām nelaimēm par kroni plīsusi truba zem mūsu vannasistabas grīdas, nopludinot Cecīlijas guļamistabu kurā pirms tam bija iemitinājušies termīti. Visšausmīgākais šajā stāstā ir tas, ka rīt manu vannasistabu labot ieradīsies ābolītis, kurš jau šodien bijis novērtēt postījumu apjomus un par kuru Krišs bez smaida runāt nespēj. Tātad ieradīsies meistariņš, staigās pa manu guļamistabu, uzlauzīs vannasistabas grīdu, mētās apkārt savas mantas (noteikti dziedot) un neļaus gulēt diendusu. Pēcpusdienā situāciju novērtēt ieradīsies mājas saimnieks, kurš vēl nezina, ka guļamistabu esam izkrāsojuši tumšā tirkīzkrāsā, bet viesistabu - rosa mexicana krāsā.
Kaut līdz radu atbraukšanai viss būtu kārtībā, par ko gan sapņot nozīmētu nerespektēt Meksikā notiekošo lietu kārtību.

Baltā kleita

2011-10-23T21:49:00.003+03:00

Mūsu labklājība slēpjas apstāklī, ka amerikāņu līgavas balto kleitu grib vilkt trīs reizes. Vienu reizi apprecoties ASV, vienu - pludmalē ar draugiem, un vēl vienu - vārtoties pa smiltīm un mērcējoties okeānā Trash The Dress fotosesijas laikā.

Vakardienas līgava bija cits gadījums - kleita ar rokām darinātām mežģīnēm šūta ateljē ar itālisku vārdu (eh, neatceros kādu), Dolce Gabbana kurpes, Tiffany gredzens ar vienu lielu un neskaitāmiem maziem briljantiem. Līgavai noīrēts viens smalkas viesnīcas pēdējais stāvs ar terasi un baseinu, līgavainim - pretējā ēkā savs. Pierre čukstēja, ka viņš vēlētos kaut visas mūsu līgavas būtu tik smalkas. No bilžu viedokļa spriežot tas nebūtu labi, jo skaistākās bildes man izdodas no vidusmēra budžeta kāzām ar traki bučīgiem pārīšiem. Šiet viss bija tik elegants un izturēts, ka nebija kur pieķerties. Ja nu vienīgi pateicībai un prestižam ierakstam paradīto darbu sarakstā.

Līgavām un viņas pavadošiem līgavaiņiem

2011-10-17T06:26:00.002+03:00

Piecas minūtes pirms ceremonijas pie baznīcas nav neviena - ne līgavaiņa, ne kāda viesa. Fotogrāfam tas nav nekāds uztraukums, jo zinu, ka ieradīsieties ar pusstundas nokavēšanos, lai turpat pie baznīcas nesteidzīgi ar visiem sasveicinātos un piespraustu pie pogas puķīti. Ir jau labi.

Uz viesu namu jādodas kalnup. Neviens gan neteica, ka ceļā jāšķērso kalnu upe, kāpumi ir mālaini un slideni, bet kritumi - bedraini un akmeņaini. Nabaga Sauļuguns.

Nav nekādas vainas, ja tikšanās sākumā pāris vēlas uztaisīt "vienu smuku bildīti", tad pusstundu nojoņo pa pludmali, bet, kad beidzot varētu nodarboties ar tikšanos, izrādās, ieplānotas vakariņas divatā.

Lūdzu, kāzu sezona, sācies ar atveldzējošām budžetu straumēm. Šī lēnā un nevienmērīgā pilināšana ir jāizbeidz!

Orkāns, kurš būs mañana

2011-10-13T05:39:00.000+03:00

Pamodos 4 rītā ar tādu kā Jaunā Gada sajūtu. Pēkšņi sapratu, kas mājas iekārtojumā jāmaina, kas - karjerā, kā pareizāk dzīvot, kādi darbi būtu steidzami. Turkāt tas viss mijās ar tādu kā rosola un svētku pēcgaršu, negulētu nakti un rītu nelaikā. Un tas viss par godu Jovam.

Jova vēsture
Ceturtdiena.
Gači stāsta, ka orkāns veidojas, izrādās, ka pat divi. Viens Irwins, otrs Jova. Tie ir patālu okeānā un izskatās, ka Irwins nāks tieši iekšā Vajartas līcī.
Mēs: ar Maiju pārrunājam pārtikas sagādi, secinām, ka nemaz nezinām, kas ir orkāns un kas - tropiskā vētra. Gaidām ar nepacietību šo piedzīvojumu.

Piektdiena.
Jova: mērķē pa Manzanillo ostu un Barra de Navidad. Pēc kartēm spriežot, ar 1. pakāpes niknumu. (5. punktu līmenī) pie mums tas būs svētdien.
Mēs: iepērkam dārzeņus un prātojam kas būtu jādara orkāna laikā.

Sestdiena.
Jova: atcēlis ierašanos uz svētdienas vakaru/pirmdienas rītu no Manzanillo ostas ar 1. pakāpes niknumu.
Mēs: tiekam izbiedēti no mācību trauksmes. Tā kā neko saprast nevar, sanesam visus puķpodus iekšā, piesienam šūpuļtīklus, novācam viegli lidojošus priekšmetus apkārt mājai.
Amerikāņu mediji: sāk ziņot par orkāna iespējamību.

Svētdiena.
Jova: atcēlis ierašanos uz pirmdienas vakaru/otrdienas rītu no Barra de Navidad, tiek lēsts 2. pakāpes niknums.
Mēs: nostiprinām logu ar kartonu, saņemam uztraukuma pilnus epastus no Cecīlijas Ņujorkā un mūsu amerikāņu izcelsmes mājas saimniekiem. Ceturtdienas līgava atceļ kāzas: "Mēs esam ļoti apbēdināti par laika prognozi", viņi raksta.
ASV mediji: sāk publicēt pamācības, piemēram, tagad ir laiks piepūst laivu.

Pirmdiena.
Jova: sola ietriekties mañana 13.00 Barra de Navidad to noslaukot no zemes virsas ar 3. pakāpes niknumu. Barra de Navidad ir piespiedu evakuācija, Vajartā ievesta armija un smagā tehnika civiliedzīvotāju glābšanai. Vakarā ir saulriets neticamā krāsā, kas kļūst par Jova simbolu Facebook galerijās.
Mēs: lasām visu, ko vien var izlasīt par orkānu, braucam vairākas reizes pēc pārtikas. Nevar saprast ko jāpērk, tādēļ pērkam visu to un tādos daudzumos kā parasti.
ASV mediji: šī nebūs tikai dabas katastrofa, tā būs nacionāla nelaime. Starp rindām jaušama nesapratne, kādēļ visa piekraste nav evakuēta. Tikšot sagrauta Manzanillo osta (vissvarīgākā osta Klusā okeāna piekrastē). Iepriekšējo reizi orkāns ar 2. pakāpes niknumu šeit bijis pirms apmēram 50 gadiem.

Otrdiena.
Jova: Sola ietriekties 13.00 Barra de Navidad ar 2. pakāpes niknumu, stāv pie krasta, nekustas un lēnām novirzās no kursa. Sola 30-50cm plūdus. Visu, ko nenopūtīs vējš, aiznesīs ūdens un pārējo dubļu nogruvumi. Iedzīvotājiem lūdz rēķināties ar elektrības un ūdens pārrāvumiem, lūdz atslēgt gāzi un sagatavoties neiziet no mājas vairākas dienas.

Mediji: jau rēķinās ar notikušu katastrofu, komentāros Maija lasa: "Vajarta bija skaista vieta, ar Dievu, Vajarta!" Facebook tie, kam draugi Vajartā sūta sveicienus, lūdz būt stipriem un solās lūgt Dievu. Mana māsa pamāca, lai piesienamies pie palmām, lai kad viņa atbrauktu mēs tepat vien būtu.
Mūsu kaimiņi: stāda puķes un smēķē uz balkona.
Mēs: Nopietni tiek apspriests plāns ar mašīnu doties prom, bet ir skaidrs, ka nepagūsim šķērsot kalnus. Atmetam visam ar roku un dodamies spēlēt tenisu.
Nolemjam turēties kopā - gulēt pie Maijas. Maija no Edgara saņem 12 punktu sarakstu kā jāsagatavojas orkānam. Ar pirmajām lietus lāsēm nolemjam aizbraukt uz lielveikalu papildināt ūdens, alkohola un našķu krājumus.

Nekustas ne lapiņas.

Lielveikala logi aizsisti ar finieri, durvis aizbarikādētas ar smilšu maisiem. Dārzeņi un augļi izmesti par smieklīgām cenām - kāposti 4 sant./kg, banāni - 12 sant., gaļa uz pusi lētāka, piena produkti arī. Skaidri redzams, ka lielveikals mēģina tikt vaļā no preces, kura nevarētu stāvēt 5 dienas bez elektrības. Pie kasēm garas rindas, visiem rati ar kaudzi. Nopērkam visu ko - neprātīgos daudzumos dārzeņus un augļus, gaļas gabalus, cepumus, rumu, baterijas radio, papīru, sveces. Pie kasēm par zemākām cenām tirgo arī matu krāsu. Mums priekšā stāvošā sieviete nopērk: sak', būs vismaz ko trīs, četras dienas sadarīt.

Atgriežamies no veikala, ar pa ceļam dabūtām kastēm aizbarikādējam vēl pāris logus, es aiz uztraukuma uztaisu rosolu. Edgars ziņo, ka orkāns mazinājis niknumu, un pagājis garām Barra Navidad un Manzanillo to vispār neskarot. Ejam pie Maijas, pasēžam ģimenes saliedējošā pasākumā, kuru nosaucam "Laivu brauciens". Kad naktī ejam mājās, joprojām nekust ne lapiņa, smīlā.

Trešdiena
Pamostos četros rītā. Orkāns (nu jau tikai tropiskā vētra) vairs ir tikai 30km no Vajartas. Gaidu austam rītu. Liekas, ka tālumā ducina. Joprojām ne vēja pūsmiņas. Ir vēss, mazliet smīlā. Vēderā smags rosols un neizgulētas domas. Vienos dienā orkāns būs vistuvākajā punktā Vajartai.

Ap vieniem zvana Guna jautā, kādēļ izskatos tik nomākta. Man grūti viņai paskaidrot kādas vien domas no ceturtdienas nav izdomātas, kā jutāmies vakar, kraujot ratos sausiņus un sausās zupas. Taisot ciet logus, drošā vietā slēpjot cietos diskus, kameras un pases, plānojot datoru glābšanas akciju, pārbaudot nezkuro reizi pagalmus un viens otru mierinot. Kad vienos dienā beidzot tas, kas bija palicis no Jova, iet garām Vajartai, vienu mirkli iežūžojās palmu lapas. Pēc mirkļa Jova ir prom, izčākstot tepat kalnos. Atstājot mūs ar aizejošu sasprindzinājumu, aizklātiem logiem, negulētām naktīm un Jaungada dienas vērtām pārdomām.

Jova trajektorija

2011-10-11T03:58:00.002+03:00

Lūk, kā virzas Jova. Esam nopirkuši pārtiku, aizbarikādējuši visvējaināko un citādi neaizveramo logu, un sekojam līdzi orkānam. Solījis ierasties svētdien, tad pirmdien, nu ir atlicis viesošanos uz trešdienu, un vēja nebūšot, tikai lietusgāzes. Gaidām, Jova!

Irvina trajektorija:
http://www.stormpulse.com/pacific

Tveice. Ierodas Irvins un Jova.

2011-10-08T04:42:00.002+03:00

Vēja stiprums. Mēs esam zaļajā zonā, pašā līča viducī.

Trajektorija. Pavisam maz trūkst, lai Irvins tieši ar degunu ienāktu Banderas līcī.

Sasniegti un tā arī turās mūsu Meksikas dzīvē iepriekš nepieredzēti karstuma rekordi - dienās +35-36, naktīs ap +25. Pagājušajā gadā oktobrī jau sākās sauss, saulains rudens (+28-30).

Tveice ir nogurdinoša, sevišķi grūtas ir naktis; es nespēju gulēt. Daudz nelīdz arī ventilatori, jo sienas tā uzkarsušas, ka arī naktī turpina sildīt. Vēja nav vispār. Vakarnakt paklāju palagu uz flīzēm un, rokas un kājas izstiepusi uz plikām flīzēm, mēģināju aizmigt. Nakts vidū pamodos ar nospiestiem sāniem, bet pagulējusi.

Tam ir skaidrojums. Mūsu virzienā dodas orkāns. Turklāt nevis viens, bet divi - Irvins un Jova. Irvins sasniedzis orkāna pirmo līmeni (visvājāko), tuvākajās dienās pieņemsies spēkā, bet rimsies otrdien. Pirmdienas rītā viņš sasniegs Vajartu.

Ko darīt? Gaidāmas stipras lietavas un vējš. Jānovāc ap māju viss kas var uzgāzties vai aizlidot, jānopērk pārtika un ūdens, jāaizver logi (kam ir - slēģi) un jābūt gataviem uz elektrības pārrāvumiem. Mēs dzīvojam līča viducī (zaļā zona attēlā), mūs aizsargā kalni, pie mums būs vismierīgāk. Ļoti gaidām pēdējos šāssezonas orkānus, lai sākas brīnišķīgā rudens un ziema, kas šogad būs pavisam jauka, jo pie mums ierodas Kriša vecāki un mana māsa ar Odriju. Svītroju dienas kalendārā, šodien tieši mēnesis.

Dūms atgriežas

2011-10-06T05:02:00.001+03:00

Tete šodien pabāza galvu durvīs un jautāja, vai Krišam nav kāda salātu karote, ar ko Dūmam bedri izrakt. Tā nu viņa paraka Dūmu tieši zem mūsu terases, kur ūdens lietus laikā no jumta gāžas. Pirmās lietavas un es esmu droša, ka mēs beigto kaķi redzēsim gluži kā tajā korejiešu filmā par moteli, kuru bija apsēduši pašnāvnieki.

Manas pirmās tiesības, Meksikas tiesības

2011-10-06T03:40:00.001+03:00

Beidzot es jūtos kā pilnvērtīgs cilvēks. Tāds, kurš izcīnījis tiesības uz darbu, tiesības vēlēt, un nu arī tiesības vadīt auto.

Rīgā mēģināju divas reizes. Pirmajā mani gandrīz kapā ieveda monotonā un stieptā teorijas pasniedzēja balss. Stundu pēc stundas es klanījos pāri burtnīcai, un, kad jau likās, ka esam pavirzījušies uz priekšu, pirmajā solā čigāniete pusmūžā sāka jautājumu: "Es tomēr nesaprotu..." Mācības pārtraucu ne garlaicības, bet pazemojuma dēļ. Es vienmēr atcerēšos sarkano audi un viņa sintētisko ādas jaku, odekalona un lētu cigarešu smaku, kas jaucas ar auto gāzīti. Prasto runāšanos, sišanu pa celi, raustīšanu aiz rokas un uzmākšanos. Neizturēju, izkāpu no mašīnas un aizgāju, asaras slaucīdama.

Otreiz sāku mācīties kopā ar Arturu. Sev nosolījos, ka vairs nesēdīšos mašīnā ar svešu vīrieti, kurš var rīkoties kā vien tīk. Diemžēl vienīgā skolas piedāvātā instruktore lika gaidīt mēnesi, tad vēl vienu mēnesi, tad vēl vienu, līdz kādu dienu viņa paziņoja, ka vairs nestrādās vispār.

Mari Trini arī nav tiesības, un to nav ļoti daudz meksikāņu. Mari Trini saka, ka tā jau visu rītu varot sabojāt, un viņai it tikai daļa taisnības. Jā, tas aizņēma visu rītu, bet tik labi izklaidējusies nebiju sen.

Ar pasi, FM3 un dzīvesvietas pierādījumu ieradāmies CSDD. Kondicionēts gaiss, plašas telpas, slīdošas durvis, viss kā civilizētā vietā. Iesniedzām dokumentus, samaksājām Ls 16, reģistrējāmies eksāmeniem, nofotogrāfējāmies (ar copi piespiežot plīvojošās A4 lapas, kuras kalpo balta fona radīšanai) un gaidījām kad sāksies kurss.

Mūs ieveda telpā, apsēdināja pie milzu plazmas TV, un ar "Queen" dziesmu "I want to break free" sākās prezentācija/filma. Īsts festivālu gabals. Radīts ar mīlestību pret satiksmi, noteikumiem un negadījumiem. Likuma panti atslīdēja kā Zvaigžņu karu titri un aizvirpuļoja kā Word apsveikumu animācija . Katrs teksts bija animēts, foni mainījās, fotogrāfijām par policistu pozām bija kalpojuši kolēģi un īss gabals ar mājas video kameru filmēts tepat netālu. Dārdoša vīrieša balss (skapī? mucā? garažiņā?) dažus no pantiem (droši vien mīļākos) lasīja. Dažus (garākos) bija slinkums gan lasīt, gan animēt. Bet tad bija nolemts ielikt kādu gabalu tautas sapurināšanai - klipiņš kurā 4 Saabi drifto, tad atkal animētie noteikumi, bet tad sākās mīļākā autoru daļa - asiņaināko un lielāko avārīju parāde ar daudz svešu valstu reklāmām par piesprādzēšanās nozīmību. Kad sākās titri, teju cēlāmies kājās applaudēt. Neviens no apmēram 50 klausītājiem 40 minūšu laikā neizskatījās ne mazākā mērā garlaikots.

Krišs turpat tika apsēdināts pie datora, lai izpildītu teorētisko testu. 100% pareizu atbilžu! Viņš uzreiz arī saņem tiesības. Tā kā man nav citas valsts tiesību, jāliek praktiskais eksāmens. Pēc brīža apmierināts ceļu policists (tāds varētu arī Latvijā būt ceļu policists, pilnīgi saplūstu ar pārējiem) sauc manu vārdu. Placī jāierodas ar savu mašīnu. Sauļuguns iztīrīts, atpakaļskata spogulīts pieskrūvēts, apsolos braukt tikai ar vienu kāju (parasti turu vienu uz bremzes, bet otru uz gāzes pedāļa). Tā nu raustīdamās un par katru manevru baidīdamās, piebraucu pie instruktora. Šis, neiekāpdams mašīnā: "Jaunkundz, apbrauciet apli, ievērojot satiksmes noteikumus un noparkojieties starp šiem strīpainajiem konusiem, nepieskaroties un neapgāžot tos." Apmēram ar 5km/h, raustīdamās, jo bail uzbraukt uz gājēju pārejas un pirmo reizi mēģinu braukt ar vienu kāju, nonāku līdz cilindriem un.... noparkojos ar pirmo reizi. Pienāk instruktors, saka "Kārtībā!", eju kārtot teorētisko eksāmenu.

Pirmais jautājums man liek samulst spāņu valodas dēļ, turklāt šis jautājums nebija manā konspektā, kuru mācījos mājās. Instruktors pamana, ka esmu samulsusi, un teju Krišam uzbrūk - lai taču viņš nāk palīgā! Krišs atnāk, uz jautājumu atbildam kopā, tad Krišs aiziet, sakot, ka noteikumi jāzin pašai. 98% pareizu atbilžu, tiesības ir manas.

Un te mana pārliecība - neskatoties uz formālajām pārbaudēm, gan Latvijā, gan Meksikā ir satiksme, cilvēki nonāk no punkta A punktā B. Dažkārt notiek satiksmes negadījumi, dažkārt kāds pārsniedz ātrumu, brauc dzēris, nemāk novietot mašīnu, bet tas nav nekādā veidā saistīts ar grūtībām saņemt tiesības.

Piemiedzu acis... palmas

2011-10-04T05:40:00.002+03:00

Vajartas ikdiena atgriezusies vecajās labajās tūrisma sezonas sliedēs. Tā gan sākas tikai ap 15-30. oktobri, bet šobrīd sāk ierasties atlaižu tīkotāji, kuri vēl iespēs atpūsties divreiz lētāk kā pūļi, kas būs klāt pēc divām nedēļām. Šiem sviestmaižniekiem gan diezko smalki neies, jo pirmo reizi mūsu Vajartas pieredzē sola +36! Un tagad ir +35, kas nozīmē dzīvot bez drēbēm, bez palagiem, un visu laiku svīst.

Piektdien pilsētā ieradās smalko kāzu rīkotāja un mana draudzene no Gvadalaharas Paulīna. Kā vienmēr, ar ļoti īsām kokteiļkleitām, kuras neatkārtojas, neprātīgi augstiem papēžiem klabinādama rinķī, ka žib vien. Te tiekamies ar Dulce Rosa īpašniekiem visvisvissmalkākajā pilsētas restorānā (iedomājieties, ja jūs gribētu nolīgt kāds kam uzvārdā Snickers!), te ar citu pāri, degustējam verdošu zupu no izgrebta ķirbja, kuru pārlej pāri langustam, grauzdētas sēkliņas ar trim pilieniem dažādu mērču uz melna tēsta akmens un tādā garā. Dodamies smalkās vakariņās, pieklājīgās brokastīs, pusdienās kondicionētā restorānā. Beidzot atguļos tumšzilā dzesētā baseinā, nokususi no visām tikšanām, piemiedzu acis... palmas.... saule...

Mana kāzu sezona sāksies sestdien. Divas stundas baznīcā, bet tad jau darbi uzņems apgriezienus, un visi nākamie trīs mēneši būs vienās kāzās.

Piezīmes lasot Meksikas satiksmes noteikumus

2011-09-30T07:24:00.001+03:00

Ja samaksā sodu pirmajās piecās darba dienās, saņem 50% atlaidi.
Atpakaļgaitā drīkst braukt vien 10 metru.
Ceļu policists nedrīkst apstādināt mašīnu, lai pārbaudītu dokumentus, ja nav konstatēts satiksmes pārkāpums.
Ir atļauts nogriezties pa kreisi pie sarkanās gaismas, ja iegriezies vienvirziena ielā, kam plūsma ir uz kreiso pusi, bet pa labi vienmēr, ja vien netraucē gājējus un citus satiksmes dalībniekus.
Labās rokas likums noteikumos eksistē, bet lūdzu, uz savas ādas to nepārbaudiet; nav manīts, ka tas jebkad darbotos!
Ja ar vēderu pret tevi krustojumā stāv policists un mahājās ar plaukstām, kas attālinātas no ķermeņa, jānogriežas pa kreisi.
Ja šoferis ieslēdz mirkšķus un izkar pa logu roku, jāapstājas. (Sanāk, ka pie mūsu tuneļa visi šoferi, kuriem nav kondicioniera, rāda pārējiem, ka jāstājas).
Katras 2-5 sekundes jāiemet acis atpakaļskata spogulītī.

Zaudēju ticību Meksikas birokrātijai - reģistrējam mašīnu

2011-09-30T05:30:00.000+03:00

Meksikas birokrātija ir kā rotaļa, kā tauriņu deja. Tu aizej pie lodziņa, kur pasaka kas jādara, iedod lapiņu, aizej pie kopētāja (kā likums pāri ielai vai kvartālam) sakopēt vajadzīgos dokumentus, tad ej pie cita lodziņa (protams, pirms jebkura lodziņa būs rinda ne vienas vien pacietības apmērā), tur pasaka cik jāmaksā un tu ej uz banku maksāt, atgriezies pēc dienas, jo darba laiks visās iestādēs ar lodziņiem ir līdz 14.30, kas nozīmē, ka jau no 13.00 jaunus numuriņus neisniedz. Dažkārt esmu rakstījusi iesniegumu četros eksemplāros, lai tikai nevajadzētu kātot uz kvartāla attālumā atrodošos kopētavu. Citreiz gadās tā, ka tu ienes dokumentus, meitene saka, ka šos nevajag, tos nepieņem, bet pēc nedēļas lūgums tiek atteikts šo trūkstošo dokumentu dēļ. Citreiz paprasa dokumentu, kuru kārto nedēļu, bet tad izrādās, ka tas nav bijis diez ko nepieciešams, nepieciešams ir cits dokuments, kurš kā nevajadzīgs ir atstāts mājās. Un fotogrāfijās ir jāredz ausis, bet uz bankas izraksta nevar būt reklāma, bet pie adreses apstiprinājuma klāt ir jānāk dzīvokļa īpašnieku derīgiem FM3, un tādā garā.

Šodien ar Maiju devāmies izlūkos uz vietējo CSDD. Mērķis - uz Kriša vārda piereģistrēt Puriņu mašīnu. Pirms tam lasīju draudzenes Treisijas seju grāmatā publicētu garu ironijas un rūgtuma pilnu atskaiti kā viņai ir šis process mūsu pilsētā ir prasījis mēnesi. Edgars saka - jāīrē advokāts (samaksā kādam, kas gan dokumentus iesniegt, gan atļaujas dabūt var pa sētas durvīm), es saku - jāaizbrauc apskatīties cik briesmīgi tas ir. Vecajā CSDD (kuru Krišs atceras ar nopūtām) uz loga uzlīmēta lapiņa, ka birojs pārcēlies uz jaunām telpām netālu no Costco. Īsta gaismas pils - atgādina centrāltirgus paviljonu vai prāvu iepirkšanās centru. Milzīgas stāvvietas, slīdošas durvis, ejam iekšā. Nez kā ātri atrodam lodziņu, pieejam (rindas nav), mums paskaidro kādus dokumentus un cik kopijas vajag, tad pie kopētāja (10 soļi, rindas nav), tad atpakaļ pie lodziņa (10 soļi, rindas nav), viņš atklāj, ka vajag uz viena dokumenta uzrakstīt rezolūciju un tad atkal nokopēt 4 eksemplārus, bet Krišam kājas garas - kamēr mēs ar Maiju pie lodziņa, Krišs ir atpakaļ ar kopijām, visi dokumenti iesniegti, lai gaidām pie cita lodziņa un sakām, ka gribam samaksāt par 20. kārtas numuru.
Arī tur tikai pāris cilvēku. Sieviete iekasē Ls 60, pēc īsa mirkļa atgriežas ar jauniem numuriem. Man šķiet, nebija pagājusi pusstunda kopš bikli pabāzām degunus pa CSDD durvīm!

Mums visiem trim acis lielas kā pogas. Maija klusiņām iebāž numurus somā un vēl pirms došanās prom noskaidrojam, kas vajadzīgs, lai pirmdien dotos nokārtot tiesības.

Izrādās, mums trūkst tikai izziņa par asins grupu (tā tiek atzīmēta tiesībās) un teorētiskas zināšanas (apmēram 100 jautājumi, bez bildēm). Bez mācīšanās atbildēju uz 60, 11 kļūdas. Šādu valodu man ne kursos, ne dzīvē nemācīja - neesmu pareizi sapratusi samežģītos jautājumus. Bet tas nav īsti svarīgi - šodien redzēju kā meitenei pie eksāmenu datora pusis gāja talkā un eksaminētājs tik noskatījās. Tad jau manīs.

Nav jau diez ko

2011-09-28T04:47:00.001+03:00

Izrādās, ka kaķim uz klīniku nav jābrauc pakaļ. Ir pieņemts lēmums viņu nošpricēt. "Kaķis ir vājš, viņam nav spēka pretoties, viņš turpina vemt un neēd", man mīksti klausulē vēstīja dakteris. Ja cilvēkam nav spēka pretoties un viņš cieš, to sauc par eitanāziju, un līdz tam tik viegli gan nenonāk.
Bet te - telefona saruna ar kādu, kas kaķi nav atvedis, bet konsultējas ar kādu, kam kaķis it kā pieder, un tā pati ārsta balss, kas vakar teica, ka kaķim ir plašas izredzes izķepuroties, vēsta, ka humānu apsvērumu dēļ to iemidzinās. Un mani mulsina pašas priekšnojautas - tajā vakarā, kad Cecīlija uzticēja mums savu Dumu man gribējās teikt, "Vai tu neredzi, ka viņu pamet vēlme dzīvot?"

Vakar kādam manam zobam izrāva nervu. Pusotru stundu gulēju ar atvērtu muti, nozāļotu vaigu, kamēr ārsts ar izveicīgām rokām rosījās kašņādams zobu, pāri maskai pa reizei pašķielēdams man acīs. Ļoti patīkams gvadalaharietis, zina trīs Baltijas valstis un slavē manu spāņu valodu, kas gan ir vecs triks.

Otrs ārsts, kuram esmu uzticējusi savas ieilgušās vēdera problēmas, man raksta vēstules. Vai esmu bijusi uz aptieku un vai izpildu viņa norādījumus. "Neizpildu viss", atbildēju vakar, viņš man atpakaļ - "vajag gan, jo tās ir jādzer tikai divas dienas un palīdz imūnsistēmas nostiprināšanai." Elektrolītus (saldu sālsūdeni ar apelsīnu garšu) ir riebīgi dzert, daudz labāk dzert ir glāzi vīna ar puslaima sulas un daudz ledus, ko, kā jau jūs nojaušat, es šobrīd arī daru.

Kaķa žēl.

Aktuāls jautājums

2011-09-24T07:14:00.003+03:00

Diezgan bieži meksikāņiem ienāk prātā pajautāt cik stundās var ar auto šķērsot Latviju. Parastā atbilde iekļāva joku - četrās, no kurām divas pavada šķērsojot Rīgu, no kuras vienu - sēžot uz tilta sastrēgumā pāri Daugavai.
Bet mums nebija taisnības, izrādās 9h. Pētījums par īsāko un garāko Latvijas asi lasāms šeit.

Darbs, pakalpošana, nē neteikšana un klientu iepriecināšana=premium tirgus

2011-09-23T00:57:00.002+03:00

Lēnām tuvojas tūrisma sezona, tā sāksies pirmajās oktobra dienās un ilgs līdz maija beigām. Paldies, mums viss ir kārtībā - sarezervēti datumi, Pierre nodarbojas ar detaļu un vēlmju izdibināšanu. Mēs gatavojamies fotogrāfēt daudz un skaisti, bet mūsu darbs prasa arī citas prasmes, pirmkārt un galvenokārt pakalpot.

Pavisam mazas palīdzības, kuras tiek sniegtas tādēļ vien, ka esat mūsu klients - mēs sakārtojam tērpu, noņemam birkas, pasniedzam kādu nepieciešamu lietu, mazliet pasteidzinām vai nomierinām, patulkojam un nokārtojam. Mums dažkārt ir našķi ar ko pacienāt badīgākos un ūdens ko padzerties.

Mūsu klientiem vienmēr jāsaņem vairāk kā viņi ir cerējuši. Šajā sezonā līgavām pasniegsim dāvaniņas (šobrīd meklējam), TTD (trash the dress) fotosesijas pārvēršas bezmaksas tūrēs pa skaistākajām vietām, atdodot bildes, pasniedzam tradicionālu papīra ziedu un izmaksājam kafejnīcu.

Pierre ir iemācījies un man iemācījis nekad klientam neteikt nē. Mēs darām visu, lai līdz tam nenonāktu. Ja mēs kavējamies, mēs brīdinām, un vienmēr atvainojamies, pat tad, ja klientam nav taisnības un sarunāts bija savādāk. Mūsu darbību vada pārskatāmi un skaisti noformēti līgumi. Mēs atbildam zibenīgi, un ierodamies ātrāk kā nepieciešams, bet strādājam mazliet izlgāk kā norunāts.

Mēs nekad nebeidzam domāt par to kā iepriecināt mūsu klientus. Tāpat, arī savam priekam. Skaistām bildēm ir jābūt pašsaprotamai parādībai, bet mērķim ir jābūt ne tikai profesionālam, bet arī cilvēciskam gandarījumam. To man ir iemācījusi Meksika.

Un visa šī rezultātā mēs šajā sezonā esam iegājuši premium tirgū, bet darbu nav kļuvis mazāk.

P.s. Nu, protams palīdz pirmās publikācijas - divas bestdestinationwedding.com un viena stylemepretty.com/.

Cuidad de Mexico un Taxco

2011-09-22T03:44:00.002+03:00

Taxco. Pēc pirmās margaritas, kurai sekoja vairākas. Bildes autors - apmeklētājs no blakus galdiņa, kurš izjusti dziedāja līdzi visām romantiskajām dziesmām.

Taxco. Skats pa mūsu numuriņa logu uz galveno laukumu.

Taxco katedrāle. Vispār Taxco pa šiem 10 gadiem kopš pēdējo reizi šeit bijām, nav daudz mainījies. Krišs toreiz nopirka par Ls 2 saderināšanās gredzentiņu. Manuprāt esmu lētākā līgava pasaules moderno laiku vēsturē. (Salīdzinājumam - Pierre līgava saņēma gredzenu par Ls 1000).

Taxco. Oi, beidzot laimīgi uz jumta, pie katedrāles un oficianti tikai nesīs ko prasīsim.

Taxco. Visas mājas baltas un ar dakstiņu jumtiem. Visi takši baltas vabolītes. Visapkārt karodziņi Meksikas karoga krāsās. Un vairāk kā 700 sudraba veikali!

Taxco no skatu laukuma.

Mehiko no terases Kondesā. Kā mani valdzina betona džungļi!

Mehiko. Zaļie taksīši ir pārvērtušies par zelta/sarkanajiem taksīšiem. Tikai pa retam redzama kāda vabolīte.

Mehiko. Joprojām jumtu betona džungļi. Vajadzētu fotogrāfēt.

Mehiko. Skatāmies gaisa spēku parādi.

Mehiko. Līga un Manu kopā ar Krišu uz jumta terases.

Mehiko. Gaisa spēku parāde par godu Meksikas neatkarības dienai. Uz Grito (saucienu) gan naktī neaizgājām, nogulējām. Bet raķetes šāva visu nakti.

Pēc atvaļinājuma

2011-09-21T08:17:00.001+03:00

Labs atvaļinājums ir tāds, kura pēdējā dienā gribas atgriezties mājās. Bijām Mehiko un sudraba pilsētā Taxco. Ēdām un svinējām, satikām draugus un Mehiko latviešus.

Mūsu guļamistabā ir viesuļvētra - esam ieslēguši abus ventilatorus uz pilnu jaudu. Troksnis diezgan pamatīgs, teju spilveni cilājas, bet vismaz jācer, ka izgulēsimies. Visu nedēļu pieturas +34, piektdien sola +35. Cik vien atceros, šis ir karstākais laiks kādu vien Vajartā esmu piedzīvojusi.

Pie jūras

2011-09-10T04:53:00.002+03:00

Pirmajā gadā uz saulrietu mēs devāmies katru vakaru. Ūdens šļaksti un krāsu gammas straujā maiņa mani nomierināja un piepildīja. Katru vakaru kā zosis ar pāris aliņiem šķērsojām lielo šoseju, lai atcerētos kādēļ esam šeit.

Šovakar sēdāmies sauļugunī un devāmies uz Zelta pludmali. Sēdējām un skatījāmies kā nekas nav mainījies - zvejnieki met tīklus, pārīši bučojas, tantes apspīlētos treniņtērpos skrien un Pitillal upe izrāvusi plašu muti pa kuru mutuļodama nesas jūrā.

Klusībā pārliku visu, kas pēdējā laikā tirda - mans jaunais Cecīlijas vecais kaķis, kurš neēd, bet kuram zem kakla siksnas atklājās nobrāzumi un iekaisumi; Poļinas dēls, kurš dažu minūšu laikā spēj izsist lampu, valkāt kaķi aiz astes un brist Kriša tenisa kārtu; mana banānu raža, kura neienācās tik daudz kā varēja (kas tie par kaitēkļiem, kas viņus apēda?), par savu diētu un izturību; par darījumiem un radošo piepildījumu; par tiem, kas slimo; par tiem, kas ļoti strādā; par draugiem Latvijā un Mehiko (uz kuru dosimies nākamnedēļ lielpilsētas brīvdienās).

Pēdējo reizi pie jūras saulrietu skatīties iespējams bijām ar Edvīnu un Irmu, iespējams, pirms apmēram 5 mēnešiem.

Mana spāņu valoda

2011-09-06T09:52:00.001+03:00

Caur Europass prizmu lūkojoties, mana valodas situācija ir šāda:

Klausīšanās B2*

Es varu saprast garāku runu un lekcijas, sekot līdzi pat sarežģītai argumentācijai, ja temats ir pietiekami pazīstams. Es saprotu gandrīz visu televīzijas ziņās un reportāžās par jaunākajiem notikumiem. Es saprotu gandrīz visas filmas literārā runā.

Līdz C1 trūkst: es nesaprotu tekstu tad, ja nav skaidras uzbūves un vāji izteiktas loģiskas sakritības. Bet tādā gadījumā es negribu saprast tekstu nekādā valodā.

Lasīšana B1*

Es saprotu tekstus, kuros izmantota ikdienā bieži lietota vai ar manu darbu saistīta valoda. Es varu saprast privātajās vēstulēs aprakstītos notikumus, izjūtas un vēlmes.

Par tām privātajām vēlmēm ir skaidrs, man tikai traku padara meksikāņu mode VISAS VĒSTULES RAKSTĪT AR VERZĀLAJIEM BURTIEM. B2 - nu netieku galā es ar mūsdienas prozas gabaliem, ar klasiku vēl kaut kā.

Dialogs C1*

Es varu veikli un brīvi izteikties, piemērotus vārdus un izteicienus īpaši nemeklējot. Es protu prasmīgi lietot valodu gan ikdienas situācijās, gan darba vajadzībām.

Varētu jau pat domāt, ka man ir C2, jo patiešām "es varu bez grūtībām piedalīties jebkurā sarunā vai
diskusijā, labi pārzinu idiomātiskos izteicienus un sarunvalodas vārdus". Nu sevišķi jau sarunvalodas vārdus. Bet tā kā mēdzu aizsvilties un tad sāku runāt ļoti juceklīgi, putrojos gramatikā un dažkārt izvēlos nepiemērotus vārdus, tad C2 ir pārdrošs vērtējums.

Monologs B1* (vai A2?*)

Es protu veidot un saistīt kopā izteikumus, lai pastāstītu par pieredzēto un dažādiem notikumiem, saviem sapņiem, cerībām un vēlmēm. Es varu īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus un nodomus. Es varu izstāstīt stāstu, izklāstīt grāmatas vai filmas saturu un izteikt par to savu attieksmi.

Meksikāņiem par laimi es nespēju pārāk ilgi viena pati uzturēt sarunu. Dzīve Meksikā man ir iemācījusi uzmanīgi klausīties un ar monologiem neaizrauties.

Rakstīšana B1*

Es protu uzrakstīt vienkāršu, saistītu tekstu par jautājumiem, kas man ir zināmi vai mani interesē. Es varu uzrakstīt vēstuli, aprakstot tajā savus pārdzīvojumus un iespaidus.

Kopš manas vēstules raksta Pierre, es vispār esmu atkritusi atpakaļ čatošanas līmenī. Turklāt tā kā meksikāņi lepojas ar gramatikas ignorēšanu, tad jau šobrīd es rakstu par viņiem gramatiski pareizāk (bet nestilīgāk).

Kopsavilkums? Man (un droši vien arī Krišam) nenāktu par ļaunu kāds spāņu valodas skolotājs ar plašu valodas redzesloku, kurš mūs no bauriem par tīras valodas lietotājiem izmācītu. Būtu Rīgā, ietu pie Rossi, bet tagad nekā - jāmeklē pa Vallartu.

*Pamatlīmenis apzīmēts ar A1 un A2, Vidējais līmenis - ar B1 un B2, Augstākais līmenis - ar C1 un C2.

Meksikas kaimiņš izīrē dzīvokli, kurā dzīvoju pēdējā Rīgas apmeklējuma laikā

2011-09-03T01:20:00.003+03:00

Izcils dzīvoklis pasēdēšanai, parakstīšanai un padomāšanai.

Apskatieties, lūdzu, grāmatiņu - bildēju, sakārtoju un rakstīju pati. Kriša fonts "Salaca".

Joka pēc

2011-08-29T14:18:00.000+03:00

Šo dziesmu pēc Latvijas apciemojuma dungoju joprojām. Un Tavas sprogas, Odrija!

Cecīlijas pusdienas

2011-08-29T02:28:00.003+03:00

Sabiedrība bija interesanta - Tete, Koko, Cecīlija (mīļi saukta par Sesi) un mēs. Mērķis - paēst iksvētdienas pusdienas, kuras esot jau tradicionālas, jo norisinoties septīto reizi. Es atceros piedalījusies vienās, tad atstājusi vīru vienu trīs nedēļas nogales un tagad piedalos atkal.
Ēdiens - šmorēti kartupeļi ar vistu (gatavoja Sesis), plaucēti tomāti ar balzamiko/medus, karkādes marmelādi, saldajā kviešu miltu tortijas ar kahetu (vārītu, dedzinātu iebiezināto pienu). Dzēriens - katram divas glāzes sangrijas (mūsu atnests sarkanvīns, ledus, limpene, laims, stiprāks malks).

Tātad sēžam un ēdam. Un runājamies. Par ceļojumu uz Ņujorku, kuru apmaksā Seša brālis, bet mēs pieskatīsim rudo runci Dūmu, par manu Latvijas braucienu "vai tur ir auksti" līmenī.

Un tad sākas. Es zināju, ka sāksies, bet runu apmērs mani pārsteidza - tās lija un brāzās pār mums kā ūdens straumes pa Montessori ielu lietus sezonas laikā. Sākās ar plaucēto tomātu recepti, kurus ēdām, tad turpinājās ar iepriekšējo svētdienu ēdienu recepšu atstāstu, tad pārgāja citu recepšu pārstāstījumā, tad savijās ar lielākajiem dzīves piedzīvojumiem (atbrauca dēls, aizbrauca dēls) un kas tika ēsts šajos gadījumos. Tad Kubas ēdienkartes iztirzājums (zaļi banāni, kuri tiek sacepti pirkstu biezās šķēlēs un sasisti bija spilgtākais stāsts, kā arī īpaši ķiplokainā ķiploku mērce). Argentīniešu restorāns Gvadalaharā, kurā gaļa esot tik mīksta, ka varot ar dakšiņu nokniebt, Mehiko restorāns, kam sekoja arī vecpilsētas apraksts un dažu kultūras mantojumu apjūsmošana, bet tad atgriezāmies pie gastronomijas. Ar kliegšanu uz debesīm ar paplēstām rokām: "Cik garšīgi, cik g a a a aršī i i i igi! Ar ekstātiskām vaimanām, nu jau restorānu un ēdienu vārdi bira kā MTV klipā - apmēram viens sekundē, līdz kulmināciju pārtrauca Seša māsu un brāļu dēli, kuri varēja aizvest pa ceļam pārējās viešņas uz mājām, jo vakardienas lietavas noslīcinājušas Tetes mašīnu.
Es uzelpoju, atvadījos un uz karstām pēdām skrēju pierakstīt cik nu spēju atcerēties.

Atgriešanās

2011-08-28T16:29:00.000+03:00

Pamodos ar ierasto jautājumu prātā: "Kur es esmu?" Atbildēju ierasti: "Vienalga." Tad pagriezos un sapratu, ka man blakus ir vēl kāds gulētājs. Mans vīrs!

Tirdziņš. Es gribu uz tirdziņu! Kur zivju vīrs pārdod mahi-mahi (ēdu jēlu, ar sojas mērci un pipariem), kur ķīnieši taisa suši (20 gabalus, lūdzu), kur dārzeņu veikala pārpilnība (banānus nepirkām, jo šķiet, ka pēc tiem beidzot jāiet uz dārzu).

Puriņu ģimene savu balto māju un tās apkārtni piekrāvuši ar augiem podos. Ir neliels sakņu dārzs (arī podos) un nīkuļojošs banāns (milzu podā).

Devāmies uz baseinu. Kad to sasniedzām, sāka apmākties. Vančkājāmies pa silto ūdeni un priecājāmies, ja izdevās sasniegt kādu ne tik ļoti sasilušu ūdens masu. Matilde mācīja tīģeri peldēt un iemēģināja jauno snorkelēšanas inventāru. Mēs zvalstījāmies pa gultiņām pie baseina un rāmi peldējām līdz bija apmācies pavisam.

Kad ienācām pa mājas vārtiņiem, sāka līt. Tad gāzt. Gāza visu nakti, vēl pirms dažām minūtēm pilināja (šobrīd dzeru brokastu kafiju). Tagad jākrāmē soma un jādodas uz pirmo fotosesiju - kāds pāris gatavojas precēties un šī būs saucamā saderināšanās fotosesija.

Mājās

2011-08-27T16:54:00.009+03:00

Mehiko lidostā šķita, ka pasaule nostājusies pret maniem plāniem mājās atlidot vēl šonakt: migrācija gribēja tuvāk iepazīties ar maniem dokumentiem, soma atslīdēja pēdējā, muitas dokumenti bija jāpārraksta, bet autobuss uz otro termināli nenāca labas 10 minūtes.
Vajadzēja vien braukt ar gaisa tramvaju, domāju, stāvot uz ielas neapzīmētā autobusa pieturā (te tiešām ir pietura? paguvu pajautāt pāris reizes), bet mantu stūmējam bija slinkums stumties uz otro stāvu un vēl pāri tiltiņam uz tramvaja pieturu. Viņš pārliecinoši stāstīja, ka gaisa tramvajs nupat aizgāja, bet autobuss tikai nāks. Bija palikusi stunda līdz reisam, kad autobuss uzbrauca kalnā, un skatam pavērās nebeidzama blīva bremžu lampiņu virtene - sastrēgums līdz otrajam terminālim. Teju apraudājos. Blakus kliedza amerikā audzināta trīsgadniece, kurai mamma sejā mēģināja iestūķēt frī kartupelīšus un nagetus vienlaikus, manai somai notrūkuši visi rokturi, nāk miegs, viss sāp.
Bija 50 minūtes līdz reisam, kad autobuss mani izvēma otrā termināla nezināmā galā. Nekādu norāžu. Izsaucu ratiņu stūmēju, tas izrādījās attapīgs vecs vīrs - zināja tuvāko online reģistrācijas vietu, kurā mani reģistrēja lidojumam. Lidojums kavējās 40 minūtes - vēl desmit minūtes pirms izlidošanas tablo rinda vēstīja, ka lidojums būs laikā, bet koridors uz kuru iet vēl nav piešķirts. Galu galā piešķīra 70. izeju - diemžēl to izeju, kādas dabā neeksistē. Gudri ļaudis teica, ka jāstāv pie 69. izejas, jo tā esot tā pati 70. "Esperamos a Eva Sica!" teica balss mikrofonā. Es sēdēju runātājai tieši pretī, izrādās viss Vallartas reiss jau bija klusiņām pa 69. izeju izlavījies un sasēdies vismazākajā reaktīvajā lidmašīnā kādā esmu vien braukusi.
Pēc divām stundām Krišs nodzina ūsas.
Uz galda mani gaida milzīgs šķīvis ar svaigiem avakado, quesadillas, olām un kafiju manā mīļajā tasītē.

Atvadu ballīte: laiks un vieta

2011-08-21T14:43:00.001+03:00

Nākamceturtdien es dzeršu alu un dejošu no 8 vakarā Vecrīgā, jaunajā Brīvdabas atpūtas parkā “Egle” Kaļķu un Tirgoņu ielas stūrī Vecrīgā, spēlēs grupa Iļģi. Atnāksiet? Būšu ļoooti priecīga.

Kūrortdiena un atpūšanās

2011-08-20T09:38:00.001+03:00

Gluži kā konfeti sprādziens, tik ātra un krāšņa bija peldkostīmu fotosesijas diena Jūrmalā, pludmales bārā Havana. Havana mūs pārsteidza ar ārkārtīgi fotogēnisku vidi, sakārtotību un kafijas cenām (Ls 3). Noslogotajā Dzintaru pludmalē, norobežotā zonā sauļojoties, ir ērtas kūrorta dienas sajūta. Pēdējā skatā sākās lietus, un mirklī, kad kamera jau bija aizgādāta drošībā, sāka gāzt baltu. Vēl pēc mirkļa bijām Rīgā.

Vakarā ar Jēkabsoni un kompāniju devāmies ielās. Piebļāvām restorānu Garage, atklājām Birojnīcu, pavadījām Britas draudzeni uz lidostu. Es musināju visus dejot, manuprāt ceturtdienas vakarā Vecrīgā būtu jābūt izvēles iespējām. Sākām ar 4 baltiem krekliem, bet tikām tikai līdz tualetēm, aizbēgām. Tad bijām uz pasaules mūzikas krogu ar biz-biz mārīti logo, noklausījāmies pāris dziesmas kādas vietējas grupas izpildījumā. Nedejojamas diemžēl. Pie Pētergaiļa spēlēja ielu muzikanti. Mēģinājām dejot, bet pārtraucām, jo izskatījās, ka vācu tūristi ar acīm meklē cepuri, kur arī mums iemest kādu santīmu.

Aiz stūra skanēja Iļģi. Beidzot lecām dejas un pieņēmām lēmumu arī nākamceturtdien \ manu atvadu ballīti svinēt turpat.

Pēc Iļģiem iegājām Kubā un Aptiekā, nekādu deju. Pēc pusnakts atradām sevi maķītī dzerot piena kokteiļus un ēdot visu ko labi nofritētu.

Atpakaļ no Kurzemes

2011-08-18T09:26:00.001+03:00

Pirmās trīs dienas pavadītas darba nometnē Kurzemē, Pedvālē.
Sapratu ka ir svarīgi, bildējot meiteni ābelē, just, ka kāds japāņu izcelsmes amerikāņu mākslinieks turpat kaļ svētā figūriņu.
Ka mēs esam mazi laika apstākļu priekšā un ar mums kā ar rotaļlietām spēlējas lietusvecis (droši vien arī kurzemnieks).
Ka mums ir vislīdzsvarotākā darba grupa šaipus Ventas.
Runājot par kaimiņu Ventu - tomēr vajadzēja aiziet aiz viņa kūts apskatīties kas tad tur tāds interesants varētu būt.
Dzimšanas dienas rupjmaizes kārtojums ir garšīgākais našķis pasaulē sevišķi tāpēc, ka ir pārsteigums.
Šodien fotosesija Jūrmalā popsīga kūrorta noskaņās.

Ar lietussargu uz čemodāna

2011-08-14T19:48:00.000+03:00

Fotosesijas plānošanai Latvijā visnozīmīgākais posms ir laika veča pierunāšana. Tā nu es apstrādāju bildes, bažīgi pētu windguru.com un kārtoju koferus. Nopirku avio biļetes no Mehiko uz Vajartu, vismaz par vienu soli tuvāk vīram. Gaidiet mani atpakaļ ceturtdien. Turiet īkšķus, piesauciet mūzu, lai izdodas mazliet palidot.

Tu esi mana Guna

2011-08-05T12:59:00.002+03:00

Esmu atgriezusies no visskaistākajām kāzām manā dzīvē.
Līgavainis līgavu sagaidīja kādā nomaļā lauku baznīcā. Šķindinot zvaniņu pa priekšu līgavai nāca viņu sprogu galva - meitiņa. Tuvākie radinieki iegrimuši puķu pušķos centās aizturēt asaras. Cauri priedēm baznīcā ielauzās saule, mirdzēja simtiem sveču un sākās ceremonija.

Vēlāk apbārstīti ar rīsiem un rožlapiņām, apsveikti un nofotogrāfēti viņi sēdās Alekseja vadītā žigulī. Izpušķotie zābaki uz meža ceļa vēstīja nevis par goda vārtiem, bet par pikniku noriņā divatā. Līgava zem saulessarga zābakos un pledā izskatījās kā meža feja. Radio skanēja Noras Bumbieres balss. Mēs atstājām jaunlaulātos divatā.

Pēc brīža viņi pievienojās kāzu viesiem un dejoja pie līgavaiņa brāļa uz akardeona spēlētas dziesmas no filmas Amēlija. Pāris pēc pāra lēnām griezās viņiem līdzi. Sprogu galva, protams, tētim uz pleciem.

Aiz mājas zem ābelēm sarīkotiem dīvāniem un plediem notika pikniks. Līgavaiņa tēvs rīkojās ap lenšu magnetafonu, līgavaiņa mamma un brāļa sieva ar māsu ap garaiņiem un katliem.

Līgavainis vizināja līgavu laivā pa dīķi līdz apstājās pretējā krastā. Garajā zālē viņiem pievienojās brālis ar ģitāru un līgavainis dziedāja savai sievai: "Guna, tu esi mana Guna."

Pēc saldumu galda notiesāšanas saģērbāmies silti un devāmies uz jūrmalu. Laiciņš vijās kā zīda lakats. Debesis bija gaiši zilas un rozā, mūsu gaisā palaistie lukturi bija spilgti zili un rozā. Turpat pludmalē uz metāla mežģīņu galda, starp lāpām un svecēm tika sagriezta kāzu torte. Notverts līgavas pušķis, līdz meita palūdza opā un aizmiga.

Naktī dārzs pārvērtās brīvdabas kinoteātrī, daži sildījās virtuvē. Un visiem bija skaidrs, ka ir pieredzējuši visbrīnšķīgākās kāzas. Un esmu tik laimīga, ka tās bija manas māsas kāzas.

Esmu Rīgā!

2011-08-02T18:27:00.002+03:00

Rīga ir tik skaista! Tiiiik skaista!
Nopirku rozā Gucci somiņu un trakotas zandales vintage veikalā, Ieva piebrauca ar antīku divriteni un mēs ielas kafejnīcā dzērām kafiju no dažādu laiku un stilu krūzītēm. Manuprāt tas labi raksturo Rīgu šobrīd - vintage, ielu kafejnīcas un velosipēdi. Aizmetušies kastaņi, spīd saule un tajā veras aizsapņojušies tūristi.

Nupat pieslēdzu telefonu 29115694, zvaniet!

Paradīze

2011-07-31T03:43:00.001+03:00

Un tā mēs mierīgi dzīvojām nezinādami, ka tepat pārdesmit kilometru attālumā ir paradīze. Marietu salas, uz kurām var nonākt ar laivu no Punta Mitas, mani pārsteidza nesagatavotu. Es īsti nezinu vai esmu dzīvē kādas skaistākas pludmales redzējusi. Kristālskaidrs ūdens ar zivju bariem, garām peld delfīni, bet pašas salas ir kā akmens plātnes ar neskaitāmām plakanām alām, tādiem kā dobumiem, slēptām pludmalēm un daudz, daudz putniem. Iespaidīgi.

Bet nu gan jāķeras pie somu kārtošanas. Rīt jau 7 jābūt lidostā sākt ceļu uz Latviju.

Vai ir līdzīgs?

2011-07-29T08:03:00.005+03:00

Paldies dievam, mūsu mājās ir beigusies Gundara Āboliņa apspriešana - vai vaigi un ausis ir īstajā izmērā un tādā garā. Latvijā gan jūs šo plakātu neredzēsiet, jo ir šaubas vai latvieši atpazīst franču karoga krāsas un galvenais varonis neesot zils, bet visur citur Eiropā, kur vien tiks rādīta filma "Monsieur Tauriņš", oficiālais būs Kriša veidotais plakāts.

Izskatās, ka šis darbs ir padarījis mana vīra vasaru laimīgu. 25. augustā plānota filmas pirmizrāde. Man vispār ļoti patīk skatīties uz Gundaru Āboliņu un Džoniju Depu (otro reiz es sapnī kopā ar šīs filmas režisoru uzņēmu ciemos), tāpēc vēl jo vairāk ļoti gaidu filmu.

Skatoties savā Meksikas Facebook profilā

2011-07-28T17:39:00.001+03:00

Skaistumkopšanas salona reklāma pirms/pēc manierē. Bet kā tomēr bija labāk?

Jauniešu vidū izplatītā jaunā spāņu valodas rakstība,
Spāniski: "Ah, ok que bueno y que bueno que seas fotografa".
Latviski: "Cik labi, ka esi fotogrāfe."

Kaut tu būtu te!

2011-07-27T08:48:00.004+03:00

Iespējams, lētākās skulptūras mūsdienu mākslas vēsturē. Abas kopā - Ls 1.

Pildīju olas, izmantojot pašas taisītu majonēzi (Maijas ievazāts niķis), galdā cēlām arī pildītus piparus, šprotmaizes un čipsus ar mango/ingvera/piparmētru mērci.

Meksikāņi uzskata, ka izgudrojuši pildītus piparus, bet ne šos, kuru pamatā ir malti rieksti. Tāds viegls samulsums, bet arī tas Krišam tika piedots.

Ierodas Puriņu ģimene. Balonu pagaidām tik pat cik gadu, drīz to skaits Matildes un JanDali draudzības rezultātā strauji saruka.

Saldumu galds, vēl tikai trūkst franču maiznīcas šokolādes torte, kura bija izcila.

Zvaigžņu lietus - vīra dāvana sievas dzimšanas dienā.

Cita veida zvaigžņu lietus.

Terase gaida viesus, kuri kavējas vairāk kā pusotru stundu. Neatnāca Fabriks (saplīsis īrnieku gaisa kondicionieris) un Gači (vienkārši truli aizmirsa). Toties atnāca Puriņi, Cecīlija, Poļina, Pierre ar Garbi, Aracelli ar Isidro (nupat atgriezušies no Barselonas, Aracelli gaidāmi vēl divi mazbērni).

Populārākie kāžu valši Meksikā

2011-07-25T17:13:00.002+03:00

Beidzot šajā lapā arī kaut kas patiesi noderīgs! Meksikas populārāko kāzu valšu saraksts. Klausos vienu pēc otra Youtube un brīnos.

1. Una pequeña parte de ti – Aleks Sintek

2. No one can’t take you away from me now - Marillion (nevaru atrast)

3. Todo Cambio – Camila

4. Te amo – Alexander Acha

5. Tu de que vas – Franco De vita

6. Cielo – Benny Ibarra

7. Contigo – Erick Rubín

8. Sentirme Vivo – Emmanuel

9. No hace falta – Mijares

10. Have I told you latley that i love you – Rod Stewart (šis izbrīna!)

11. A fuego lento – Rossana

12. From this moment – Shania Twain

13. Eres - Café Tacuba (šis varētu būt variants, bet kā lai to dejo?)

14. Inspiración – Benny Ibarra

15. Por amarte - Enrique Iglesias

16. La cosa más bella – Eros Ramazotti (atceros vienās kāzās, bija skaisti)

17. El provilegio de Amar - Lucero y Mijares

18. O tu o ninguna – Luis Miguel

19. El poder de tu amor – Ricardo Montaner

20. Tu amor, mi amor – Soraya

Šis ieraksts, protams, ir mazliet veltīts manai māsai.

Nekož

2011-07-20T08:21:00.001+03:00

Vakar ar Maiju Costco eksperimentālā kārtā nopirkām vēl vienu brīnumlīdzekli visu pretknišļu klāstā kas jau mums bija, kā piemēram sveces, smēres, pūšamie un ēteriskās eļļas, ka arī profesionāls indētājs reizi mēnesī.
Dranķītis izskatās pēc maza mikrofona, kuru iesprauž rozetē, tad tas mirgo ar zilu uguni un aizbaida ar gaismu un skaņu visu dzīvu radību, izņemot mūs. Un tiešām - visi ir prom! Skudras un knišļi, diemžēl arī caurspīdīgās ķirzakas. Eh.
Bet nekož!

Vairāk spēka

2011-07-19T04:10:00.001+03:00

Kaut kā vairāk ir spēka kad tuvumā dzīvo latvieši. Spēka un drosmes.
Stāties pretīm rajona piemēslotājiem, strīdēties ar autoīri, ieviest kārtību svētku dārzā un vispār rosīties kā trakiem.
Divu dienu laikā aizbraucām uz Tonalu un nopirkām saiņiem vien visādus labumus mājas iekārtošanai. Kā prātīgi secināja piecgadīgā Matilde: "Šajā pasaulē mēs vēl nebijām bijuši."

Īsi pirms došanās uz Latviju es atkal esmu līdz ausīm iemīlējusies savā Meksikas dzīvē.

Ceļojuma datumi

2011-07-13T23:12:00.001+03:00

Biļetes nopirktas! Ierodos 1. augustā 22.45 Rīgas lidostā. Būšu ļoti nogurusi, tādēļ nekādas pārmērības - lūdzu bez orķestra, tikai ar ziediem. Dodos prom 26. augustā, atvadu ballīte 25. augustā.

Brīvi datumi apciemojumiem un fotosesijām - 6.-14. un 24.-25. augusts

Ceļošana

2011-07-09T01:53:00.001+03:00

Rītdien iespējams redzēšu Tomu pēdējoreiz pirms viņš dodas uz Latviju. Es savukārt meklēju biļetes, lai mēneša beigās dotos uz Rīgu. Viss tik dārgs! Bet ir laba ziņa - Arke ir sākusi pārdot biļetes tiešajam reisam uz Vallartu un atpakaļ no Amsterdamas par Eur 600. Alleluja!

Pašpalīdzība

2011-07-08T07:29:00.002+03:00

Atzīstos, Rīgā dzīvojot laiku pa laikam ķēros pie kādas pašpalīdzības grāmatas. Gadā apmēram vienas. Kad visi striķi trūka, likos gultā un lasīju - kreatīvā domāšana, padomi katrai dienai, kristīgais līderisms, atkarības un ebreju padomi uzņēmējdarbības domāšanā ir visšpāsīgākie piemēri, kas nāk prātā. Nevar teikt, ka nepalīdzēja, bet vairāk atmiņā ir sājā pēcgarša un nojauta, ka esmu nolaidusies zemāk kā pašcieņa ļauj.

Kad ierados Meksikā, dzīve sagriezās tiktāl ar kājām gaisā, ka neviena pašpalīdzības grāmata netiktu līdzi. Biju ārpus komforta zonas, un ātri atklāju jaunu pasauli, kurā mācīties var no katras nodzīvotas dienas.

Nesen konstatēju, ka esmu atpakaļ komforta zonā. Ka vairāk varu mācīties no citu, nevis savas pieredzes. Stundām un dienām apstrādājot bildes klausos www.ted.com.

Sezonas aktualitātes

2011-07-07T01:36:00.001+03:00

Najaritas štata gubernatora vēlēšanās piedalījušies 94.5% balstiesīgo
Krišs naktīs peli tur ievākotu plastmasas traukā ar sausējošām granulām
Mācītājam baznīcā seko ventilatora operators, kurš gādā par to, lai cienīgtēvam vienmēr vējš pūstu no muguras
Dzeņi iemetušies tenisa kortu apgaismes stabos un kaļ katru rītu, ka dreb vien
Mana apkopēja vāc skārdenes (kg pieņem par apmēram Ls 5)
Dārzniekam maksāju Ls 2 par dārza nogrābšanas reizi
parādījušies saldie ķirši, 1.8kg paka maksā Ls 7
katru dienu laika prognoze saka, ka iespējams lietus. Tas patiešām ir iespējams, jo ir lietus sezona
no rīta savus palagus izkaru žāvēties.Tāpat būs mitri, vismaz slapji nebūs
divi klintīs kāpēji gājuši bojā pārgājienā no Huntām (pāris km no mums uz ziemeļiem) uz Mismaloju (padsmit km uz dienvidiem). Nāvi izraisījusi lietusgāze, kas viņus pārsteigusi Mismalojas upē.

Tāda bilde

2011-07-03T19:36:00.000+03:00

Top bilde, kuru vēlāk piekārs ēdamistabā.

Vakar pavadījām savu kāzu gadadienu. Pasēdējām uz Puriņu terases, uzēdām un skatījāmies kā piecpadsmitgadnieci valsī griež visi ģimenes vīrieši, bet puiši ved meitenes tumsā pie baseina fotogrāfēties un pabučoties.

Pateicoties manam vīram esmu ļoti laimīga sieva.

Ražīga svētdiena

2011-06-27T03:05:00.000+03:00

Nopirkām ledusskapi, un ne tikai Puriņiem, bet arī sev. Staigāju apkārt - tāds liels un balts, tomēr prieks tādā skatīties. Puriņu somas pašas pieteicās un mājās ieradās. Spiedīgs. Gaidām lietu.

Palmar de Letonia

2011-06-26T17:49:00.001+03:00

Toms uzskata, ka mūsu rajoniņa veikalniecei ar steigu jāsāk apgūt latviešu valoda - mūsu kvartāla latviešu īpatsvars ir palielinājies trīs reižu - ieradusies Puriņu ģimene. AeroMexico pieturēja lidmašīnu, atlika atpakaļ trapu un viņus pagaidīja, tādēļ lidmašīna ieradās teju par stundu vēlāk, bet somu gan vēl nav.
Mēs savukārt ar Tomu un Pierre divpadsmit stundas kāzas bildējām. Ausīs zvanīja, viegli reiba, kamera slapja kā ziepīte - vakar bija karsta diena. Sliktākais, ka aiz pārguruma naktī nevar aizmigt, bet no rīta mosties sāpošu ķermeni, jau noguris. Šodien lēnā diena - jāpalīdz Puriņiem iekārtoties, atgūt somas, nopirkt ledusskapis un pašai jāatkopjas.

Latvieši nāk!

2011-06-25T07:16:00.002+03:00

Tie paši latvieši, kuriem pirms trim mēnešiem piemeklējām māju, rītdien ierodas Vajartā. Es būšu kāzās, tādēļ man netiks tā laime viņu sveikt ar bienvenidos!
Māja izvēdināta, pieslēgta gāze (tā negāja tāpēc, ka ventilis aizslēgts, bet tas ir tik moderns, ka tikai viens puika māk atslēgt). Pieslēgts internets (uz galda stāv melna kaste, vadu neredz, bet blakus ir puiša telefons, kurš zinās kur iespraust un kā pieslēgt). Atindēta siena (pirmajā lasījumā bija plāns atrakt metru platu vagu, bet šodien pieķēru strādniekus pusmetru ārsienas flīzējot, lai čūskām un skorpioniem (potenciālajiem, protams) kājas slīd). Man šis risinājums šķiet uzjautrinoši nejēdzīgs, jo skaidrs, ka pēc nedēļas vismaz pāris flīzes atlēks un tiks izbrīvēta rāpuļu taka. Turklāt čoras (caurspīdīgas ķirzakas) ļoti veikli joņo pa manu flīzēto vannas istabu, kurš ir teicis, ka citiem rāpuļiem flīzes sagādās grūtības?
Saklājām gultas, vienu brīdi šķita, ka viena guļamistaba ir pazudusi, bet mājas saimnieki mani ātri veda pie prāta, ka mājā ir tieši tik daudz istabu cik solīts. Bet situācija, ka pazūd un atrodas istabas ilustrē to, ka māja ir liela un stūru daudz.
Ak, kā gaidām!

Pašpietiekamā pasaule, zanķītis, mana ieeja Mehiko. Isabel, es Tevi mīlu!

2011-06-24T02:50:00.000+03:00

Man šķiet, tas bija Normunds, kurš pirmais viesnīcu Isabel nosauca par zanķīti, bet varbūt Normunds tikai ieviesa hoteļu kategoriju - zanķīši. Katrā ziņā uz šo zanķīti ieaicināju un tajā nakti pavadījām ar Krišu, Normundu un Māri, Aiju un Pēteri, mammu un Viktoru, Ilonu un Līgu, kā arī ar Gunu, Valentīnu un Odriju. Dažkārt man šķita, ka Isabel ir taisni vai apkaunojoša savā zanķīgumā un viesus tur nevar lūgt, bet kopumā es te jūtos kā mājās un domāju, ka labāku ieeju Mehiko nemaz nevar vēlēties. Isabel, es Tevi mīlu!

Turklāt, ne es vien. La Tampestad (kultūras un mākslas žurnāls) savā grāmatu apskatā izcēlis romānu Hotel DF, kura darbība - sekss un vardarbība, mākslīgās paradīzes meklējumus Guillermo Fadanelli izvērtis šajā pašā viesnīcā - hotel Isabel. Es ceru, ka Isabelu slava nemainīs un tā paliks tikpat putekļaina, ar lēnāko liftu un košākajām sienām pilsētā.

No Imantas līdz Nahui

2011-06-22T05:28:00.003+03:00

Reklāma žurnālā vēsta:

Nebeidzamā vasara.
Ir vieta, kur vasara nav vienkārši sezona, bet prāta stāvoklis. Kur silti spīd saule, kur viļņu sļakatu un laimīgu smieklu skaņas rada maigu piedziedājumu.
Kur ģimenes satiekas, kur laiks plūst nesteidzīgi, un kur īsto dzīves vērti rodi vienkāršās baudās.

Šo vietu sauc

NAHUI

(Evas tulkojums)

Apmēram 30km no Vajartas, bet pavisam tuvu Imantai tiek būvēts kūrorts Nahui. Esam gatavi organizēt ceļojumus tiem, kuri ir pasūtīti vai kuri tāpat vien vēlas.

Parīze Straumju ragā

2011-06-21T06:48:00.004+03:00

Un tagad iedomājieties - tērpu mēksliniece no Parīzes atver viesnīcu divu stundu braucienā no Vajartas. Nost no tūrisma takas, Tuito. Mūsu ekspedīcija iegadās tajā virzienā, rezervējam nakstmājas.

Tuito ir vidējā aritmētiskā Meksikas kalnu pilsētiņa. Lauku cilvēki. Audzē apelsīnus, govis, kafiju, dzen raisiju (raicilla - tekila no meža agaves).

Pāris kvartālus no centra atrodam lielu, oranžu mūri. Runājam domofonā (!), drīz galvu pabāž ap 40 gadu veca, glīta francūziete. Stāvot uz putekļainās ielas un veroties iekšā, negribas ticēt savām acīm - metāla kalumi, mirdzošas lustras un pirmajā stāvā butiks, kurā viņa tirgo savus tērpus. Iekšpagalmā dārzs ar prāvu baseinu un nelielu zoodārzu. Mūsu rezervētajā numuriņā pie katras sienas vismaz ir pa vienai, bet citviet vairākām bildēm ar Eifeļa torni. Arī pie baseina vīd metālā izkalts, ar eglīšu lampiņām apvīts tornis. Secinājums - Parīzi šeit simbolizē Eifeļa tornis, krustām šķērsām saviestie mākslīgie ziedi un boa.

Pēc pastaigas pa pilsētu, viesnīca šķiet vēl spocīgāka. Gluži kā indiāņu lādē atrasta perlamutra plastmasas rota. Šorīt izbaudījām peldi baseinā, bet tad ātri taisījāmies prom. Uz putekļainās ielas satikām saimnieci nākam ar iepirkumiem. Izmeklēti ģērbusies, pieklājīgi krāsota, tomēr tik neiederīga. Es domāju, kā tas ir būt tik tālu no mājām, bet ar tik stipru vēlmi parādīt savu piederību citviet.

Laba ziņa

2011-06-18T07:31:00.001+03:00

Labā ziņa - kreisajā pusē, ar trim draugiem pietiek, bet kas ir citi?

Dr. Albans teiktu: "It's my life"

2011-06-17T18:06:00.002+03:00

Mūsu fotosesiju villā līdz šim nav pārspējis nekas. To par labu bija redzējis un "Limitless" filmas uzņemšanai izvēlējies arī Roberts Deniro. Tomam, protams, nebija pārsteigums, ka baseins ir sālsūdens un dzesēts, jo viņš tajā bija pamircis jau filmēšanas laikā.
Pie luksus dzīves pieradām ātri - savs pavārs, dārznieks, apteksne un consierge ir ērtas dzīves pamats. Katrs villas īrē ieguldītais dolārs atpelnījās ar uzviju - modeļi nebija ilgi pierunājami palikt ar mums kopā vēl kādu dienu, tā kā turpat gulējām, strādāt sākam agri un beidzām vēlu. Apkalpojošais personāls gādāja, lai mūsu vienīgās rūpes būtu kadrs. Pasakaina fotosesija.
Rītdien dosimies uz grantskarjeru imitēt fotosesiju tuksnesī. Sola +33 un negaisu.

Lampu drudzis

2011-06-14T05:59:00.001+03:00

Ar lietu Vallartā pirms pāris dienām ieradās klients. Ar skaļām gavilēm šodien - modeles. Rindu rindām sakrāmēti koferi un kastes, rīt sākas fotosesija. Viss sagatavots, vēl dažas stundas un ies vaļā. Es ļoti lūdzos mazliet brīnuma un spēku profesionāli īstenot iedvesmas impulsus. Būs jau labi.

Svīstot

2011-06-11T07:07:00.001+03:00

Pēdējās dienas pirms lietus sezonas sākuma.
Mēs ar Alisi mokāmies ar apetītes zudumu, vakaros pietūkušas kājas un nav iespējams iemigt.

Tā kā naktīs nelīst, rīti aust sutīgi. Drīz uzlec sarkana saule virs mūsu palmu birzs un sākas cepiens. Ap vieniem dienā tas pāraug bliezienā, starp diviem un četriem uz ielas rādīties diez kas nav. Vakaros karstums lēni atlaižas, bet tad ēkas atdod savu dienā iegūto siltumu. Temperatūra ir ap 33 grādiem, naktīs - 26, mitrums tuvu 100 procentiem.

Vajartā ir sākusies vasara - daudzi uzņēmumi no 2 līdz 4 nestrādā, uz ielām un darbavietās guļ cilvēki, meksikāņi satiekoties izvairās skūpstīties, jo pār vaigiem līst sviedri. Krišs nopirka ap galvu liekamo sviedru stīpiņu tenisam, jo spēlējot sviedri kož acīs.

Es zinu, ka klimata apraksts skan šausminoši, bet mēs izbaudām šo laiku - vasara Vajartā ir intensīva un romantiska.

Nākamnedēļ sākas fotosesija, rītdien ierodas klients, bet parīt - modeles. Bet pagaidām vēl vienas kāzas jānodod un čupu čupām bildes jāatver.

Tīrība

2011-06-07T05:13:00.000+03:00

Šonedēļ iekārtojām dzīvokli un jaunu mājaslapu. Tikai kāzas, pagaidām testa režīmā:
http://photovallarta.photoshelter.com/
Gaisīšu komentārus, lūdzu.

Benzīna cena

2011-06-06T19:37:00.002+03:00

Kā ieleju benzīnu, nopriecājos. Parasti lejam par 200 peso un braucam nedēļu (Ls 8), ja pieleju pilnu bāku benzīna, samaksāju 450 peso (Ls 18). To mēs šeit Meksikā saucam par pārvietošanās brīvību!
Kaut kā neērti, gluži vai zagļi.

Suģestējoši

2011-06-06T03:27:00.001+03:00

Suģestējoši. Šeit publicēju, lai kādā no nākamajiem Youtube vakariem nav ilgi jāmeklē.
Šī dziesma bija īstā pirmā dziesma kāzās, kurās līgava ar ģimeni mēģināja darīt visu, lai sabojātu kāzu fotogrāfiju. Klausos, smejos un atlasu bildes.

Pēc tamalēm skrienot

2011-06-04T06:52:00.003+03:00

Krišs tik ilgi pasēja savas atslēgas, kamēr es, pēc tamalēm skriedama, tās pasēju.

Taureņi

2011-06-04T05:43:00.001+03:00

Vistrauslākais ir idejas. Es tās jūtu kā tauriņu barus, kairinošus un nenoteiktus. Vienu noformulēt un saglabāt ir varoņdarbs. Tad to atrast un vajadzīgajā vietā vilkt ārā un likt lietā ir virtuozitāte. Bet dažkārt tu gaidi, ceri un lūdz, un pašā visgrūtākajā brīdī tie kā tauriņi atlido, paši sēžas pareizajās vietās.

Gatavojos fotosesijai, idejas mudž pilna galva, cenšos tās klasificēt un uzticēt kādam vajadzīgo detaļu atrašanu. Tajā pašā laikā ceru, ka īstajā brīdī mūs piemeklēs kāda dāvana. Tāda dāvana, kuras klātbūtni šobrīd var tikai apjaust.

Ligzda

2011-06-03T06:45:00.000+03:00

Pirmā laika eiforija, ka mums neko nevajag un ar 8 somām dzīvei pietiek, ir beigusies. Šodien nopirkām divas Īmsa krēslu kopijas, iekārtu sienasskapim, grāmatplauktu guļamistabai un koka galda virsmu, kuru uzlikām uz āžiem. Rītdien savā tirkīzzilajā istabā izkrāsosim koloniāli zilu iebūvētā skapja iekšpusi. Ak, kā man patīk mūsu māja zem koka.

Vārds, kura pietrūka

2011-06-02T06:31:00.002+03:00

Meksikāņi nesaka nē. Sevišķi klientam sacīt nē ir slikts tonis. Es ar savu latvietiski taisno skatienu uz lietām un nespēju noturēt mēli aiz zobiem ne vienu vien reizi esmu nonākusi situācijā kad varonīgi paužu grupas nostāju, bet neviens par to paldies nesaka.

Tagad es mācos klausīties. Piemēram, klausulē.
- Labdien, señorita Eva, vai tā esiet jūs?
- Jā, tā esmu es. Kas jautā?
- Señorita Marija no albumu drukātavas. Kā jums klājas?
- Labi, paldies, un kā jums?
- Arī ļoti labi, paldies... (īsa pauze). Zvanu sakarā ar albumu. (Īsa pauze).
- Jā, kā veicas albumu sakarā? (Divas īsās pauzes man saka, ka labi jau nu neveicas gan).
- Redziet, jūs esat atsūtījusi failu ar 18 lpp, bet mums ir grūti nodrukāt darbu ar lpp skaitu, kas nedalās ar 4.
- Hahaha, kā es tam nepievērsu uzmanību! Tas nozīmē, ka fails jāpārtaisa?
- Jā, būtu labi...

Skatieties, ja es nebūtu uzminējusi, ka ar albumu ir slikti, saruna skanētu apmēram tā:

- Labdien, señorita Eva, vai tā esiet jūs?

- Jā, es. Kas jautā?

- Señorita Marija no albumu drukātavas. Kā jums klājas?

- Labi, paldies, un kā jums?

- Arī ļoti labi, paldies... (īsa pauze). Zvanu sakarā ar albumu. (Īsa pauze).

- Ļoti labi. Kad būs gatavs?

- Tas ir grūti pasakāms. Mums ir sarežģīti nodrukāt albumu.

- Jā, bet kad būs gatavs?

- Pirmdien.

Apmēram tā es runāju pirmajā Meksikā pavadītajā gadā. Mācība ir - klausīties balsī, uzmanīties vai esi atstājis spraugu kurā meksikānis sevisprāt nekļūstot rupjš un neprofesionāls var pateikt nē nesakot nē. Un pirmdien, gaidot albumu un nesaprotot kādēļ tas nav gatavs, es būtu vainīga ne Marija, jo rupji izspiedu solījumu.
Kāpēc es jums to stāstu? Mans dārznieks pēc solījuma sagatavot tāmi terases būvniecībai aiz mājas ar skatu uz tenisa laukumu ir pazudis. Esmu no viņa izspiedusi solījumu, kuru viņš nevar izpildīt. Un vieglāk ir nenākt un neatzīties kā būt spiestam pateikt nē.

Bet ar jā teikšanu ir pavisam vienkārši - latvietis padomās un tad pateiks jā, bet meksikānis pateiks jā un tad padomās.

Nāk vasara

2011-06-01T23:04:00.000+03:00

Ar zibeņiem un rībieniem vakarnakt nolija pirmais šās vasaras negaiss Vajartā. Nākamos trīs mēnešus tādi mums būs teju katru vakaru. Vakaros no debesīm gāzīsies ūdens, bet rīti ausīs tveices pilni, saule spīdēs visspēcīgākajā režīmā.

Kā sabojāt kāzu bildes

2011-05-29T11:22:00.002+03:00

Vajag sākt sarunu ar fotogrāfu, ka nemaz negribat fotogrāfēties, bet ja viņš fotogrāfē, lai nevienu ar to netraucē. Tad vajag sūdzēties par to, ka fotogrāfs nav izrādījis iniciatīvu un tādēļ nav nobildētas bildes kuras varēja nobildēt.

Vajag bēgt no kameras, neļaut fotogrāfam uzstādīties, pēc pirmā klik iet prom. Ja fotogrāfs izrāda iniciatīvu, tad vajag aizbildināties ar to, ka tālu salidojušie draugi ir daudz svarīgāki par fotogrāfijām, pēc mirkļa apstāties un ilgi sarunāties ar kādu darbinieku no blakus kāzām.

Nekad nevajag būt kopā ar līgavaini. Skūpstīties pavisam noteikti nevajag, to kāds vēl var nofotografēt.

Pirmo valsi vajag pārtraukt ar šņācienu, ka tas nav īstais dziesmas aranžējums. Doties ar vārdiem: "F$% šito F^%^% dziesmu es nemaz negribēju!" pie dīdžeja un tam palūgt mikrofonu, lai publiski viņu pazemotu.

Vajag dzert, un daudz. Tusēt ar paceltu alus pudeli rokās un dejojot to neizlaist. Der kāds dibenjoks.

Par radiniekiem vēlams atcerēties divos rītā, divdesmit minūtes pēc tam, kad pieprasīts cālis, kas pagatavots divos veidos. Doties pie patukšajiem, ar kūku atlikumiem, klikatām un pusizdzertām glāzēm noklātiem galdiem, un sastāties (sasēsties) grupas bildēm.

Pret fotogrāfu un kāzu organizatoriem vajag izturēties kā pret slinkiem kalpiem. Vēlams visu laiku fotogrāfu izrīkot, lai aiziet kādu pasauc vai kaut ko no kaut kurienes atnes. Uz šito gan neviens neķeras, bet mēģināt vajag.

Kāds ir šādu kāzu bilžu materiāls?
Veiksmīgi nofotogrāfēta ceremonija, kam seko grupas un grupiņas izgaismotu seju smaidot kamerā. Sākumā uz gaiša fona, tad tumšāka, tad spīdīgām acīm, tad spīdīgām sejām, tad sviedru lāsēm un atplēstiem krekliem. Pa starpām kāda dekorācija, kāds smuks bērniņš un tas arī viss. Man nav ne jausmas ko iesniegšu šiem līgavaiņiem, lai kas arī tas būtu, tas neatbilst manam priekšstatam par kāzu foto. Man ir bail iet gulēt, iespējams naktī man virsū lēks sadzērušies indieši, sviedraini afroamerikāņi un sareibusi līgava ar grīļīgu līgavaini.

Sēdēju tualetē un domāju (tā ir vienīgā vieta, kur no šī ārprāta varēja patverties, protams, aizverot kabīnes durvis), ka parasti vidējā budžeta kāzu vidū gadās pa kādiem dīvaiņiem. Nabagu kāzas mūsu pilsētā mēdz būt jautras un sirsnīgas, bet bagātnieku kāzas - elegantas un ārkārtīgi smalkām manierēm. Šīs bija lielas un ļoti greznas, labi organizētas kāzas. Netrūka nekā - ne mariači padsmit cilvēku orķestra, ne dāvanu visiem divsimt viesiem, ne smalku rotājumu un dārgu ziedu. Taču tas viņus nepaglāma no nepanesamākā pāra goda kāds jebkad redzēts.

Tīrākās sakritības dēļ Toms filmēja savas pirmās kāzas.

Ziņu nekādu

2011-05-27T08:16:00.003+03:00

Nu, protams, ka ziņu nekādu, jo visa dzīve vienos kāzu vīteros. Groziņā labi čab. Acis šķības bildes koriģējot.

Dienas arvien karstākas, vakaros debesis paliek sarkanas; tas uz lietu. Visapkārt mango, blakusmājas dārzā ienākušās līčes, visas pažobeles pilnas puķpodu, zemes un stādu.

Pievienoju dažus kāzu vīterus. Vairāk kāzas var skatīt te un te.

Bet nu gan - ar jūsu atļauju dodos pie miera, rītdien un parīt, aizparīt un aizaizparīt pēdējās šāssezonas darbadienas. Pēc tam? Pilnīgs miers, lietus sezona, tveice un vasara.

Labākās ziņas šogad

2011-05-19T06:32:00.003+03:00

Four Seasons Punta Mita vadībā esošais soms Sakari pavēstīja trīs jaunumus -

Puerto Vallartā tikšot iestādītas 5000 (5000!) bugambilijas, mūsu pilsēta būšot bugabiliju pilsēta. Šajā sakarā šodien iestādīju (gan neko nezinot par 5000 māsām) bugambiliju bonsai.
Malecon (promenāde) tiks pārvērsts par gājēju ielu. Tas gan notiks par sastrēgumu cenu centrā.
Uz Vallartu no novembra lidos tiešais reiss no Amsterdamas (apmēram Eur 600)! Šī ir vislabākā ziņa pasaulē. Arkefly.nl - vēl gan nav iespējams nopirkt biļetes.

Saviesīgi pasākumi

2011-05-12T07:30:00.000+03:00

Kamēr gatavojos sakārtot galvu un uzrakstīt kādu rindiņu par bagātākā Gvajabitu vīra meitas kāzām, tikmēr notika kas ievērīgas cienīgāks, kas aizēnoja šo stāstu.

Šovakar ar Pierre, viņa līgavu Gabi, Krišu un Gvadalaharas kāzu organizatori Paulinu devāmies vakariņās uz īsti labu, jo Pierre atzītu franču bistro tepat pie galvenās katedrāles. Pierre ieradās sarkanā Tkreklā, es - melnā kokteiļkleitā, Gabi - vieglā, bet pieklājīgā svētdienas kleitiņā, bet Paulina - ar tumšu acu krāsojumu, pieglauztu asti, īsīsu kleitiņu un tik augstiem papēžiem, ka nostāvēt, kur nu paiet, nav iespējams.
Tikko apsēdāmies pie galda, sarunu maratonu ar saucieniem un īsiem spiedzieniem uzsāka abas kompānijas meksikānietes - Gabi un Paulina. Tēmas mijās apmēram divās minūtēs viena, runāts tika strauji, bez apstājas un ar prieku iztirzājot detaļas. Es jutos kā pie palu pārņemtas Paurupītes - pirmkārt šoks par plūdiem, otrkārt kā iespējams tik mazai upītei vispār sacelt tādas nekārtības. Jo tālāk, jo trakāk - tika izcilāti ģimeņu mīļvārdiņi, aprunātas vīngliemežu receptes, Paulina apgaroti stāstīja par ceļojumu uz Vāciju un reizi, kad visskaistākais vīrietis pasaulē (no Neapoles) viņai uzaicināja kafijā, un tas nebija viss. Vēl bija daudz pikantākas detaļas - brazīļu vīriešu skaistums un Patate (bulterjera) caureja un kopīgu vīriešu paziņu pievilcīgums. Tad tādu vīriešu pievilcīgums, kurus visi nepazina, līdz apstājāmies pie Pierre, kuru Gabi aiz inerces sāka iesolīt.
Apmēram divu stundu laikā Krišs neizdvesa ne vārda, Pierre laiku pa laikam raidīja uzjautrinātus skatienus, es paguvu īsi atbildēt uz jautājumiem, bet abas meksikānietes šķīla tādas valodas, kādas nekad iepriekš nebiju dzirdējusi, arī kāzu sagatavošanās posmā ne. Nav iespējams aprakstīt sacelto jezgu no ienākšanas restorānā līdz rēķina pasniegšanai. Bet kā šeit saka: lo pasamos muy bien!*

* Labi pavadījām.

Un daudz laimes dzimšanas dienā, Santa! Šodien atcerējos XV gadu jubileju. Tas tomēr bija stipri lielāks kultūršoks.

Apstulbinoši ātri īstenojies kāds profesionāls sapnis

2011-05-09T04:05:00.006+03:00

Kad pagājušā gada martā ar Tomu sākām veidot kāzu fotogrāfijas biznesu Meksikā, ar pavisam šķībām actiņām skatījos un pat neatceros vai uzdrīkstējos vēlēties nonākt visietekmīgākajā galamērķkāzu (destination weddings) portālā. Nupat atbraucu no Gvadalaharas modeļu atlases kā arī bagātākā Gvajabitu vīra meitas kāzām un izbrīnīta ieraudzīju mūsu mājaslapas apmeklējumu statistiku. Jā, mēs jau mēnesi esam www.Bestdestinationwedding.com mājaslapā, šodien izcelti pirmajā lapā. Mani izbrīna fotogrāfijas izvēle. Šī te teju paskrēja garām pie pirmās atlases, un albumā iekļuva tikai ar pārējām bildēm krāsu saskanīguma dēļ.

Labs gads

2011-05-04T06:45:00.003+03:00

Nepietiek ar to, ka sākusies neredzēti ražīga mango sezona, arī banāns (kuram teju divus gadus klāstu kas jādara) izdzinis pumpuru.

Kāzu kleita

2011-05-04T06:29:00.000+03:00

Poļinas Pantyushinas dizanēta līgavas kleita.

Poļinas kolekcija

2011-05-03T07:02:00.003+03:00

Catalogue Polina Pantyushina Summer 2011
Photographer Eva Sica
Assistant Edvins Lukasevics
Coordinator Pierre Morillon
Make-up, hair Mari Trini Meza
Models Anna Luisa, Pavlova

Oi

2011-05-03T06:03:00.002+03:00

Šodiena mani izsita no līdzsvara.

Pirmkārt Mehiko klients, kurš negrib maksāt, melo, sūta no vienām durvīm, sūdzas, ka nekas nepatīk, nevarēs/negribēs lietot bildes, tikmēr slepus (cik nu slepus - internetā) sācis kampaņu ar manis bildēto materiālu. Nogriezis ūdenszīmes un rauj vaļā ar zemas izšķirtspējas paraugbildēm. Kad saku, ka būs jāmaksā, sāk kaulēties, līdz kļūst telefoniski agresīvs. Jālīgst advokāts, jācīnās, bet tāds slinkums. Bez tā taču pavisam vienkārši varēja iztikt. Turklāt nekādi nesaprotu klienta darbu vadītāju - līdz brīdim, kad sāku interesēties par naudu, bijām labākie draugi - viņam patika modeļi, nu viss bija lieliski. Tagad kažoks otrādi, rāda zobus.

Otrkārt mēra kāzas, kuras tomēr bildēs cits fotogrāfs, ir sāpīga tēma. Kāzu organizatore, kurai bija gan dengue, gan atgriezies mīļākais, gan sadedzis dators un pazudis telefons (jo bija jāmaksā par bildēm, bet nebija naudas) savērpuse intrigas. Tas ir viņas pirksts, ka kāzas nav mūsu. Eh.

Treškārt Poļinas situācija ar banku (to pašu par kuru stāstīju) ir absurda un bezcerīga. Pēc tam, kad sācies lielāks naudas apgrozījums, banka viņu ielikusi aizdomīgo sarakstā, turklāt kāda kliente neatpazīstot savu parakstu. Nauda no klientu kontiem ir noņemta, bet Poļinas konts ir slēgts un termināls atņemts, neatdodot godīgi nopelnīto naudu par trim kleitām jo... viņa esot blēde. Diemžēl saraksts esot saraksts. Tagad ir skaidrs kā tādā var iekļūt, bet izkļūt no tā diez vai ir vispār iespējams.

Poļina saka, ka viņa jūtoties neaizsargāta un gribot prom no Meksikas. Mierināju, ka nav vainojama ne valsts, ne tas, ka esam ārzemnieces. Maksāšanas kultūra gan šeit ir krietni sliktāka kā pieredzēju Latvijā, bet naudaslietu netaisnības tādas pašas vien ir.

Mēs bijām tuvu, bet...

2011-05-02T23:51:00.002+03:00

mūsu mēra kāzas fotogrāfēs kāds cits, par to šodien īsā vēstulē paziņoja kāzu koordinatore.

Jaunā Poļinas kolekcijas fotosesija

2011-05-02T05:53:00.003+03:00

Tā vabole nav rekvizīts, bet Poļinas braucamrīks.

Nevar saprast, vai šis darbs atgādina kaut ko ko esmu jau reiz nobildējusi, vai arī biju to iepriekš nosapņojusi. Bildes, protams - ātrā atlase ar žiglo korekciju.

Jā, mēs būsim!

2011-04-30T06:06:00.000+03:00

Jā, mēs būsim tie, kas fotogrāfēs Puerto Vallartas mēra kāzas. Kā un kāpēc mēs šo darbu dabūjām, ir nebūtiski, jo darbs ir mūsu.
Paldies visiem, kas turēja īkšķus. Es nevaru iedomāties neko citu kā brīnumu kas mums ir palīdzējis.
Tikai viena lieta... maza nianse... es reizi jau šo cilvēku esmu fotogrāfējusi. Lasiet arhīvā!

Šauj, dur, galvas griež. Kas vēl nāk prātā dzirdot vārdu Meksika?

2011-04-29T05:25:00.003+03:00

Pieņemu, ka Latvijā ir daudz kritiskāka attieksme pret mediju piedāvāto realitāti kā ASV, tomēr pēdējā laikā arī mani paziņas Latvijā aizvien bažīgāk raugās uz Meksiku. Un to var saprast: līdz ziņām regulāri nonāk narko kari, nogrieztas galvas ceļmalās, vien dažkārt Karloss Slims ar savu nepārspēto bagātību. Vairākas līgavas pagājušajā gadā atcēla Meksikā plānotās kāzas ģimeņu bažu dēļ. Meksika un drošība ir aizvien vairāk un vairāk cilāts jautājums, radot sajūtu, ka nekad Meksikā nav bijis tik nedroši kā tagad.

Šodien atradu lielisku rakstu, kurā autors rotaļājas ar vardarbīgu nāvju skaitļiem, mēģinot radoši zīmēt situāciju Meksikā, līdz nonāk pie secinājuma, ka Meksikā ir drošāk kā pārējās Latīņamerikas valstīs un... ASV. Iesaku, raksts ir šeit.

Bet kas tad rada drāmas sajūtu?
Pirmkārt meksikāņu drāmas mīlestība. Šeit nebūs iespējams pārdot avīzi ar jaunu municipalitātes ēku, diviem vadoņiem, kas spiež rokas uz vāka. Nē. Uz vāka ir jābūt asinīm, pat ja tās ir aiz ausīm pievilktas. Lielākoties laikrakstus tirgo sastrēgumos sēdošiem šoferiem un ielu malās, un, jo šausminošāks būs virsraksts, jo briesmīgāks foto, jo vairāk pārdotu eksemplāru.

Otrkārt ASV bēdīgā iekšpolitika. Joprojām amerikāņi jūtas kā seski slazdā iestrēguši ekonomiskās problēmās, nav priecīgu ziņu. Ziņas, ka bezbēdīgajiem un kārtību nemīlošajiem kaimiņiem iet briesmīgi, ļauj saprast cik priviliģēti viņi ir savā zemē.

Treškārt deklarētais karš pret narko karteļiem. Un karš ir visur, pat Vajartā apmēram reizi dienā redzu līdz zobiem bruņotus vīrus. Starp štatiem ir armijas kontroles, reižu pa reizēm viņi pārbauda bārus. Bet pats mulsinošākais - viņi ēd ēstuvēs, pastaigājas pa ielām, un dara to automātiem laiski šūpojoties. Tā ir veca patiesība - jo lielāki ir drošības pasākumi, jo nedrošāka šķiet pasaule.

Ceturtkārt žogu, restu un dzeloņdrāšu kultūra. Restes var izskaidrot ar to, ka mājas lielākoties ir vienstāva, bet cauru gadu gribas turēt visus logus vaļā. Žogus var izskaidrot ar to, ka pār augstākiem žogiem putekļi tik viegli neiekļūst pagalmā. Bet kā lai izskaidro mīlestību visus kaktus aizvilkt ar dzeloņdrātīm, patiešām nezinu, jo vairāk tādēļ, ka ar dzeloņdrātīm parasti tiek aizžogotas nelietotās teritorijas.

Mana ikdiena nav nedrošāka kā Rīgā - es naktīs varu atļauties doties viena pa ielu, fotosoma pār plecu. Sauļuguns laiku pa laikam paliek neaizslēgts, logiem vaļā. Šad un tad, bet ne biežāk kā Rīgā dzirdams ka kādam kas nozagts, kāds ielauzies mājā. Atsevišķs stāsts ir naudas izspiešana imitējot cilvēka nolaupīšanu, kas tikai vienā reizē no desmit izrādās patiesība. Turklāt laupīšanas gadījumi visbiežāk saistāmi ar narko biznesā iekļuvušām ģimenēm, netīriem darījumiem un neatrisinātiem konfliktiem.

Es jau nestāstu, ka Meksika ir drošākā valsts pasaulē. Gribēju pateikt, ka šeit ir gana droši, lai justos komfortabli.

Noteikti jāapmeklē!

2011-04-29T00:18:00.002+03:00

Spiediet uz nosaukuma un saite jūs aizvedīs uz ziņu par to, ko var iesākt, ja ir visvairāk naudas pasaulē un mirusi sieva, lai būtu kādam ko skaistu veltīt. Ceram apmeklēt vēl maijā!

Spars

2011-04-28T06:05:00.000+03:00

Viņš izskatās tik attīstīts - muskuļi, seja, acis, prāts, es nodomāju, satiekot Čārliju. Viņš ir fotogrāfs. No Londonas. Mērķtiecīgi un pašpārliecināti ieradies iekarot Vajartas līgavu tirgu. Tikko esam apsēdušies Vajartas jaunākajā restorānā (viņa izvēle, ne mana, ierosināju tikties itāļu saldējuma veikala priekšā), viņš pasūta steiku un burtiski metas man virsū:
"Es zinu, tev ir brīnišķīgi panākumi biznesā. Kā tev tas izdodas?" (Nu, apmēram tā).
Es samulstu un atbildu, ka kāzu fotogrāfija nav nekāds bizness, bet iespēja nopelnīt dzīvošanai.
"Un kādi biznesi vēl Tev ir?"
Ak dievs, es nodomāju, nu gan turas vērsim pie ragiem un neiet nost. Te iejaucas mūsu kopējā draudzene Abi un saka: "Eva fotogrāfē arī modes un veļas katalogus, pāris reižu gadā dodas uz Eiropu izpildīt pasūtījumus tur."
"Bet kā jūs viens otru pazīstat?" vēlos pārtraukt mērķtiecīgo lietu bīdīšanu un draudzīgi pačalot. Izjaukuši manu diendusas laiku un ālējas, prātoju, dzerot bezalkoholisku mohito. Pjērs blakus krēslā laiski atlaidies, ir dienas vidus, karsti. Patate (viņa suns) guļ.
"Mēs iepazināmies deviņus gadus atpakaļ, Ziemeļanglijā".
Te es vēršos pie Abi: "Klau, Tev zvanīs Poļina Pantjušina, es tevi ieteicu viņas jaunajam apģērbu katalogam kā modeli, fotosesija ir plānota svētdien."
"Vai viņa maksās labi un daudz?" Abi atnests karpačo, "Es svētdien nevaru, jo mēs dodamies.... mēs saderinājāmies!"
Es izplūstu smieklos un priecīgi saucu: "Bet draugi, tas ir jaunums! Ar to taču vajadzēja sākt sarunu! Vai jums jau ir kāzu fotogrāfs?"
Mēs visi izsmejamies, viņi pieņem apsveikumus un komplimentus, bet te:
"Cik kāzas tu mēnesī nobildē?" jautā Abi.
"Ar kādu kameru tu strādā?" tincina Čārlijs.
"Te taču ir daudz kāzu? Daudz? Ļoti daudz amerikāņu kāzu?" abi reizē.
Īsi un vispārīgi atbildu, izstāstu pāris kāzu jokus, tad nolemju mesties pretuzbrukumā:
"Un kādi ir tavi personīgie projekti? Pie kā tu pašreiz strādā?"
"Abi ir mans personīgais projekts. Haha.
Hmm. Godīgi sakot, Londonā esmu bijis tik aizņemts, TIK aizņemts.... man sen nav bijis laika savai fotogrāfijai."
"Vajartā tev būs daudz laika. Tas ir vērtīgākais, kas iegūstams Vajartā. Laika tev pietiks visam."

Šodien mūsu pilsētas mērs iepazinās ar mūsu cenu lapām un portfolio. Viņa kāzas ir pēc divām nedēļām, bet fotogrāfa vēl nav. Ja viņš mūs izvēlēsies, tad tas lielākoties būs tādēļ, ka visā pilsētā nav ne viena, ne viena paša kaut cik godājama kāzu fotogrāfa, kuram 14. maijs vēl būtu brīvs. Rīt zināsim atbildi. Jūs, lūdzu, turat īkšķus.

Diēta

2011-04-27T01:17:00.001+03:00

Sakarā ar jauno zivju veikalu uz stūra (drīzāk stūra leti), varu apēst un apēdu vairāk kā puskilo tunča dienā. Katru reizi kā noejam garām mūsu mango, paceļam kādu mazu un apstulbinoši saldu augli. Peninsula ir atvēries itāļu saldējuma veikals, kas savukārt ir iemesls doties saulrietu uz Zelta pludmali lūkoties.

Eva atgriežas... bankā

2011-04-26T06:30:00.000+03:00

Sakarā ar kļūdu pārskaitījumā man šodien nācās atgriezties bankā kurā vēl trešdien nespēja piedarbināt internetbanku līdz to atslēdza vispār.
Cita filiāle, cita īpašo klientu apkalpošanas speciāliste, kura priecīgi iesaucās: "Ā, Eva, Tu esi tā Poļinas draudzene kura ceturtdien Peninslulā nespēja pieslēgt internetbanku! Kāda sakritība, ka Poļina bija šeit kad zvanīja Katja, lai lūgtu padomu šajā jautājumā!"
Anna pieiet procesam daudz radošāk - pēc mirkļa internetbanka ir atvērta, pārskaitījums paveikts, varu doties izņemt naudu. To 4-5 minūšu laikā, kamēr veicām maģiskās darbības, zvanīja no blakus bankas filiāles tā pati neveiksminiece, kura tagad nesaprot kā lai manam kontam pievieno kredītkarti. Viss tomēr ir atkarīgs no darbinieka.

Nogurums

2011-04-25T06:28:00.004+03:00

Foto: Edvīns Lukaševičs

No rīta bijām Pitillal katedrālē uz Lieldienu dievkalpojumu. Ieradāmies brīdī, kad mācītājs klāstīja spiedīgākās vajadzības - saremontēt pulksteni, uzstādīt tualetes, apgaismot Jēzu un uzlikt neona krustus, jo tiem jārāda ceļotājiem ceļu.

Pa vidu Alise un Krišs karkādes tējā nokrāsoja Lieldienu olas. Šeit neviens olas ne krāso, ne sit, bet ēd omletē.

Acīmredzami Vajarta ir nogurusi no Lieldienu svinēšanas. Jau pirmdien visiem jābūt darbā, bet šodien ar pēdējiem spēkiem un sarkanām acīm tie, kas jau nedrūzmējās uz ceļa Gvadalaharas virzienā (5-6 stundas), Bucerias pludmalē vēlēja miss. Tie, kas drūzmējās ceļā uz Gvadalaharas serpentīnu (apmēram 40km bez apdzīšanas iespējām un tad atkal apmēram 40km), būs amizēti, jo tajā devās arī ceļu policijas eksortēts lāpu skrējiens.

Amerikāņi ir pabēguši kur nu kurais. Likās, ka pilsētā vairs nav neviena, bet tad palmu un izrakstītu keramikas trauku pilnā restorāna dārzā atradām tos grēdām vien.

Pludmales izskatās kā pēc Līvu alus dziesmu svētkiem vai bīčpārtija, nu jūs apmēram varat iedomāties.
Oi. Es tik ļoti ilgojos pēc pīsfullaif.

Ciešanas paradīzes pludmalēs

2011-04-21T05:35:00.001+03:00

Ja mēs vadāmies tikai pēc manas Meksikas Facebook ziņu lentes, tad ir skaidrs, ka visa Meksika ir plika un pludmalē. Fotogrāfijās dominē sarkanas sejas, peldkostīmu detaļas un alus pudeļu tuvplāni. Pjērs pagājušo nedēļu sludināja, ka šonedēļ no mājas vispār neizies. Viņš dzīvo centrā un tur aizstumties uz veikalu vai izgrūstīties līdz pludmalei vien ir sasniegums. Toms naktīs strādā, filmē Coronas klipu, dienās brauc tūrēs ar laivām, arī filmē. Alise ir pazudusi Ņujorkas virzienā, rītdien pie mums ierodas viņas draugs Luiss. Vien es neko nevaru un neko negribu - ne izkasīties uz baseinu, ne uz pludmali, slābeni cīnos ar nežēlīgu slinkumu un piedatora sindromu. Akurāti guļu dienasvidu, no rītiem un vakaros situ tenisu, ēdu pirmos mango un skatos labus kolēģu darbus.

Svarīgi cipari

2011-04-19T05:57:00.000+03:00

1777 - punktu skaits pārsteidzošās Magnum kampaņas reklāmas spēlē.
4 - atlikušie zefīri ledusskapī
1 - cieša apņemšanās savas fotogrāfijas sakarā. Vairāk informācijas šeit.